Einhards
Einhards (viduslat. Einhardus vai Eginhardus; ~770.-840.) - garīdznieks, hronists, Karolingu renesanses figūra, Kārļa Lielā biogrāfs.
Dzimis Meinhavā, franku bruņinieka ģimenē. Mācījies Fuldas klosterī, kura abats Vagvolfs nosūtīja Einhardu zglītoties tālāk Kārļa Lielā galma skolā Āhenē. 23 gadus pavadīja imperatora galmā kā padomnieks un prinča Lotara privātskolotājs. Bijis imperatora sūtnis pāvesta Leo III galmā. Mūža otrajā pusē Zēlingenštates (Seligenstadt) klostera laicīgais priekšnieks, pēc Alkvina nāves - Kārļa Lielā galma skolas vadītājs. Precējies ar Immu (mirusi 836. gadā). Miris Zēlingenštates klosterī, 840. gada 14. martā.
Sarakstījis daudz vēstuļu, skaidrojumu un vairākus traktātus par eoloģiskiem jautājumiem. Zināmākais viņa darbs ir pēc Svetonija darbu parauga "Kārļa Lielā dzīvi" (Vita Caroli Magni), kam saglabājušies vairāk nekā 80 norakstu. Latviešu historiogrāfijai īpaši interesanta var šķist 12. nodaļa (kopā 33 nodaļas), kurā Einhards apraksta Baltijas jūras austrumu krastā dzīvojošos aistus, kas tiek uzskatīti par baltiiem. Jaunajos laikos "Kārļa Lielā dzīve" tika izdota Monumenta Germaniae Historica (MGH) sērijā universitāšu un skolu vajadzībām Scriptores rerum Germanicarum in usum scholarum (pirmo izdevumu sagatavojis G.H.Percs, tad G.Vaics, jauns izdevums iespiests Hannoverē 1927. gadā). Kā avots visai ievērojams ir viņa darbs "Svēto Marselīna un Pētera pīšļu pārvešana" (Translatio et Miracula SS. Marcellini et Petri), kurā aprakstīta divu svēto pīšļu pārvešana 827. gadā no Romas uz Zēlingenštati, ilustrēta ar bagātīgu materiālu par sava laika sadzīvi un ceļošanas apstākļiem.
Atsauces un piezīmes
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 8. lpp.
- Einhard. Vita Karoli Magni : Das Leben Karls des Großen. - Reclam: Stuttgart, 1995
- Einhard. Studien zu Leben und Werk. / Schefers, Hermann (Hrsg.) - Darmstadt, 1997
