Avotu pētniecība
No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 15. janvāris, plkst. 17.12, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→Resursi internetā par šo tēmu)
Avotu pētniecība - historiogrāfijas palīgdisciplīna. Tās mērķis ir noteikt vēstures avota informācijas iespējas (lai iegūtu faktiskas ziņas), noteikt pētāmo ziņu pilnību, drošumu, novitāti, kā arī argumentēti novērtēt pētāmā avota nozīmi.
Piemērs - PSRS vēstures rakstiskie avoti:
- Likumdošanas akti - ļoti svarīgs avots, taču jāatceras, ka to pielietošana praksē var atšķirties.
- Dažādu valsts iestāžu lietvedības dokumentācija, apkārtraksti, lēmumi (īpaši vērtīgi ir tie, kas domāti "iekšējai lietošanai").
- Akti, tiesvedības dokumenti, regulējoši starpindivīdu un uindivīda un publiskās varas attiecības).
- Statistika - jāpievērš uzmanību, vai tā domāta publiskai apritei (t.i propagandas nolūkos var būt sagrozīta) vai varas iestāžu iekšējai lietošanai, atskaitēm augstākstāvošajiem, drošības dienestu lietošanai.
- Prese - atspoguļo izmaiņas varas pozīcijā, propagandas akcentus un aktualitātes, varas mērķus, izpildītāju (mediju darbinieku) pozīciju.
- Privāta rakstura avoti - dienasgrāmatas, memuāri, sarakste - vissubjektīvākais no avotiem, pakļauts pašcenzūrai, pašslavēšanai un nelabvēļu nomelnošanai, līdz ar to subjektīvs, vēsta par autoru pozīciju un noskaņojumu.
- Literatūra - lietotā valoda, verbālās formulas, notikumu attēlošanas veids.
Skat. arī:
Literatūra par šo tēmu
- Dokumenti liecina: Latvijas vēstures dokumentu izlase skolām. 1939–1991 / sast. Z.Baķe, I.Gundare, M.Kotts, V.Nollendorfs, R.Pētersons, D.Staško, Dz.Zujeva. – Latvijas Okupācijas muzejs: Rīga, 1999. – 197 lpp. ISBN 9984-9332-1-0
- Фальсификация исторических источников и конструирования этнократических мифов. / А.Е. Петров, В.А. Шнирельман (отв.ред.) - Институт археологии РАН: Москва, 2011
Resursi internetā par šo tēmu
- Балабуха А. Когда врут учебники истории.
- Источниковедение: Теория. История. Метод. Источники российской истории.
- Древнейшиие государства государства Восточной Европы: 2000 год: Проблемы источниковедения. – Вост. лит.: Москва, 2003. – 446 с. – ISBN 5-02-018271-0
- Фальсификации исторических источников. Подборка материалов.
- Козлов В.П. Фальсификация исторических источников: источниковедческий, историографический, архивоведческий аспекты.
- Козлов В.П. Тайны фальсификации. Анализ подделок исторических источников XVIII-XIX веков (.djvu)
- Козлов В.П. Тайны фальсификации. Анализ подделок исторических источников XVIII - XIX веков
- Козлов В.П. Обманутая, но торжествующая Клио (Подлоги письменных источников по российской истории в XX веке)
- Жуковская Л.П. Поддельная докириллическая рукопись (К вопросу о методе определения подделок) // Что думают ученые о "Велесовой книге"
- Соболев Н.А. Проблема изданий-фальсификаторов. // Что думают ученые о "Велесовой книге"
- Фальсификация исторических источников и конструирования этнократических мифов. / А.Е. Петров, В.А. Шнирельман (отв.ред.) - Институт археологии РАН: Москва, 2011
- Козлов В.П. Тайны фальсификации. Анализ подделок исторических источников XVIII-XIX веков. - 1996
- Математика в изучении средневековых повествовательных источников (Сборник статей) / Клосс Б.М., отв.ред. - 1986
- Каменецкий И.С., Маршак Б.И., Шер Я.А. Анализ археологических источников (возможности формализованного подхода) - Наука: Москва, 1975
- Данилевский И.Н., Кабанов В.В., Медушевская О.М., Румянцева М.Ф. Источниковедение: Теория. История. Метод. Источники российской истории. - Открытое общество: Москва, 1998
- Клейн Л.С. Археологические источники. - Ленинград, 1978
