Mandātteritorija

Mandātteritorija (angl. League of Nations mandate territories, kr. мандатная территория)- koloniāli atkarīga, okupēta teritorija, kuru pārvalda uzvarētājvalsts, pamatojoties uz uzvarētājvalstu grupas vai starptautiskas valstu savienības izsniegto šīs teritorijas pārvaldes mandātu (saskaņā ar "Nāciju Līgas Vienošanās" 22. pantu). Jēdziens ieviests pēc 1. Pasaules kara, uzvarētājvalstīm pārņemot savā kontrolē daļu karā sakauto valstu koloniju vai teritoriju, kuras tika paredzēts atšķelt no to līdzšinējām metropolēm, piemēram, Lielbritānija ieguva mandātu Irākas, Palestīnas, Transjordānijas, Tanganjikas, daļas Togo un Kamerūnas pārvaldīšanai, Francija - Sīrijas, Libānas, daļas Togo un Kamerūnas pārvaldīšanai. mazākas mandātteritorijas ieguva Beļģija, Japāna, Austrālija, Jaunzēlande un Dienvidāfrikas Savienība. Pēc ANO nodibināšanas jēdziena "mandātteritorija" vietā sāka lietot apzīmējumu "starptautiskā aizbildnībā esoša teritorija".

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 36. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Peace Treaties and International Law in European History (Universiteit van Tilburg)
• Lansing Robert. Chapter XIII, The system of Mandates. / The Peace Negotiations by Robert Lansing. - Houghton Mifflin Company: Boston and New York, 1921
• Henry Cabot Lodge: Reservations with Regard to the Treaty and the League of Nations
• [