Hanzas recesi

Hanzas recesi (vc. Hanserezesse) - Hanzas savienības pārstāvju sanāksmju recesi, nozīmīgs Baltijas jūras reģiona vēstures avots.

XIX gs. lielākā Hanzas recesu sērija ar nosaukumu "Die Rezesse und andere Akten der Hansetage" tika izdoti Leipcigā, sadalot recesus par laiku no 1256. līdz 1530. gadam trijās daļās (katrai daļai cits izdevējs, kuriem vēlāk pievienojās ceturtais):

• pirmo recesu daļu (1256.-1430.) sagatavoja un izdeva 8 sējumos K.Kopmans (Koppmann) laikā no 1870. līdz 1897. gadam;
• otro recesu daļu (1431.-1476.) sagatavoja un izdeva 7 sējumos G.Rops (Ropp) laikā no 1876. līdz 1892. gadam;
• trešo recesu daļu (1477.-1530.) sagatavoja un sāka izdot 1881. gadā 6 sējumos D.Šēfers (Schafer), bet darbu turpināja F.Tekens (Techen), izdodot vēl 3 sējumus - sērija noslēdzās 1913. gadā.

Recesu izdošana atsākās XX gs. 30. gadu beigās, kad G.Vencs (Wentz) Veimārā no 1937. līdz 1941. gadam izdeva vienu sējumu, kas aptvēra recesus par laiku no 1531. līdz 1560. gadam. Kopā idzoti 25 recesu sējumi.

Paralēli recesiem, tika izdotas mazāka apjoma sērijas. 1872. gadā Hanzas dokumentu krājumu "Hansisches Urkundenbuch" sāka izdot baltiešu vēsturnieks K.Hēlbaums (Höhlbaum), publicēdams pirmos 3 sējumus. Nākošos 4-6 sējumu izdeva K.Kunce (Kunze), bet 8-11 sējumu - V.Šteins (Stein). Neizdoto 7. sējuma 1. burtnīcu 1939. gadā izdeva Rundštets (Rundstedt). Otrs lielākais Hanzas avotu izdevums ir Hanzas vēstures avoti "Hansische Geschichtsquellen" 18 sējumos, izdoti laikā no 1875. līdz 1939. gadam. Vēl Hanzas vēstures avoti izdoti arī Lībekas un Hamburgas dokumentu apkopojumos "Lübecksches Urkundenbuch" un "Hamburgisches Urkundenbuch" u.c. Kopš 1871. gada regulāri iznāk Hanzas vēstures biedrības gadagrāmatas "Hansische Geschichtsblatter"

Literatūra par šo tēmu

• Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 76.-78. lpp.