Industrializācija
Industrializācija (an. industrialization, kr. индустриализация) - mašinizētas lielražošanas attīstīšana ekonomikā. Eiropā industrializācija sākās ar t.s. industriālo revolūciju, pāreju no roku darba uz mašīnu darbu, t.i. uz mehanizētu ražošanas procesu Lielbritānijā (vieglajā rūpniecībā XVIII-XIX gs. mijā, smagajā rūpniecībā - XIX gs.), XIX gs. otrajā pusē aizsākoties arī ASV. XX gs. sākumā tautsaimniecība bija industrializēta visā Centrāleiropā un Rietumeiropā (XIX gs. beigās viens no lielākajiem industriālākajiem centriem bija Rīga), bet XX gs. otrajā pusē arī Dienvideiropā, Ziemeļ- un Dienvidamerikā, Austrumāzijā, t.s. trešajai pasaulei lielā mērā paliekot agrārai.
T.s. "sociālistiskā industrializācija" sākās PSRS, GOELRO plāna ietvaros XX gs. pirmajā pusē, īstenojot to plānveidīgi, izmainot tautsaimniecības infrastruktūru, administratīvi veidojot jaunus rūpniecības centrus. Līdzīgi tika industrializētas arī citas t.s. sociālistiskā bloka valstis. LPSR industrializācija tika uzsākta XX gs. 50. gados, kad tika paplašināti esošie uzņēmumi (VEF, Rīgas vagonu rūpnīca, Rīgas velosipēdu rūpnīca u.c.), kā arī 216 uzņēmumi uzcelti no jauna. Līdz 80. gadu otrajā pusē rūpnieciskās ražošanas apjoms palielinājās (salīdzinot ar 1940. gadu) 57 reizes (turpretim lauksaimniecības ražošanas apoms pieauga tikai 1,7 reizes). 90. gadu sākumā Latvijā tika uzsākta deindustrializācijas politika.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 282. lpp.
