Timokrātija
Timokrātija (sengr. timokratía, no τιμή, timō - "gods, cena", un κρατειν, krateio - vara; angl. timocracy, vāc. Timokratie, kr. тимократия) - valsts iekārta, kur pilsoņu politisko tiesību apjoms atkarīgs no to kapitāla apjoma (t.i. noteikts mantas cenzs, zem kura indivīdam nav balsstiesību). Jēdzienu jau lietoja Platons ("Valsts", VIII, 545.) un Aristotelis ("Ētika", VIII, XII). Ksenofonts timokrātiju saistīja ar plutokrātiju. Pirms demokrātijas ieviešanas pastāvējusi praktiski visās valstis, kurās tā ieviesta, sākot ar Senajām Atēnām pēc Solona reformām, Senajā Romā (pēc Servija Tullija reformām), Lielbritānijā, vācu zemēs, Krievijas impērijā u.c. Jaunajos laikos.
Термин «Тимократия» встречается у Платона («Государство», VIII, 545) и Аристотеля («Этика», VIII, XII). У Ксенофонта Тимократия отождествляется с плутократией.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 37. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Timocracy - Merriam-Webster Online Dictionary". Meriam Webster (2008)
- Harper, Douglas (November 2001). Timocracy etymology - Online Etymology Dictionary
