Kaska

formu ģenēze

Kaska (an. helmet, vc. Helm, fr. casque, kr. cолдатская каска, стальной шлем; no sp. casco - "galvassega") - bruņucepures veids, - pussfēriska galvassega no cieta materiāla, kas sedz galvas augšdaļu un sānus, atstājot atklātus seju un sprandu, kurai iespēju robežās jāsargā tās valkātāja galvu no mehāniskiem ievainojumiem (zobena cirtiens, šķemba, lode) karadarbības laikā. Metāla kaskas parādās 1758. gadā Francijas armijas dragūniem - noapaļotas formas aizsargķiveres ar divām pagarinātām cepures naga daļām, stiprināmo zemzoda siksniņu un dekoratīvo zirga astru seksti kaskas augšdaļā. I Pasaules kara laikā - ierakumos, - tērauda kaskas lietoja visās karojošajās armijās karadarbības laikā. Latviešu strēlnieku apbruņojumā bija franču t.s. "Adriana kaskas", savukārt landesvēra, bet pēc tam Latvijas armijas karavīru ekipējumā līdz 1940. gadam lietoja austriešu M-16 modeļa kaskas.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 91.-92. lpp.