Zemgales artilērijas pulks

Latvijas armijas Zemgales artilērijas pulks - Latvijas armijas vienība, saformēta 1920. gada janvārī. Administratīvi un saimnieciski pakļauts Zemgales divīzijai. Pamatbruņojums: 28 lielgabali (18 mārciņu), 8 haubices (105 mm). Miera laikā katrs artilērijas pulks sastāvēja no diviem divizioniem (katrā divizionā pa trīs baterijām: divas lielgabalu un viena haubiču) un kopā pulkā bija 16 lielgabalu un astoņas haubices. Pārējās pulkam pierakstītās artilērijas vienības glabājās iekonservētas noliktavās un bija paredzētas kara gadījumā trešā diviziona formēšanai. Komandieri:

pulkvedis Ādolfs Hainrihs Zemgalnieks (1920.–1921.)
pulkvedis Reinis Gundars (1921.–1925.)
pulkvedis Pēteris Kire (1925.–1926.)
pulkvedis Edgars Teofils Jākobsons (1926.–1929.)
pulkvedis Visvaldis Dūms (1929.–1930.)
pulkvedis Edgars Teofils Jākobsons (1930.–1932.)
pulkvedisTeodors Ērihs Nikolajs Andersons (1932.–1936.)
pulkvedis Arveds Augusts Vilhelms Kalniņš (1937.–1939.)
pulkvedis Aleksandrs Jūlijs Kasparsons (1939.–1940.)

Pulks piedalījās Latgales atbrīvošanā. Kopš 1921. gada pavasara dislocēts Dinaburgas (mūsd. Daugavpils) cietoksnī.

Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts un iekļauts Sarkanās Armijas 24. teritoriālajā korpusā kā 640. artilērijas pulks (kom. pltn. A. Rozītis).