Instruktoru rezerve

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 23. februāris, plkst. 09.21, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Atseviska rota nozime.png

Instruktoru rezerve (10.12.1918.-05.01.1919.), Virsnieku rezerves rota (05.01.-03.02.1919.) jeb Atsevišķā latviešu bataljona 1. rota, goda nosaukums Latvijas Neatkarības rota (no 29.01.1919.) - viena no pirmajām Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta 1918. gada 10. decembrī no LKNS reģistrētajiem biedriem (decembra vidū aptuveni 260 vīru, galvenokārt virsnieki). Komandieris:

  • kapitans J.Balodis (iecelts 23.12.1918., bet par komandieri uzskatīts ar atpakaļejošu datumu no 03.12.1918.-06.03.1919.);
  • poručiks J.O.Lapsa (06.03.1919.-31.03.1919.)

20. decembrī vienība tika pakļauta tieši LR Apsardzības ministrijas kancelejas priekšniekam. Pēc decembra nogales notikumiem dezertēja aptuveni puse personālsastāva, Rīgu organizēti atstāja un uz Mītavu devās aptuveni 130 vīru. 05.01.1919. Mītavā vienība tika papildināta ar no Latgales virsnieku rotas nedezertējušajiem karavīriem (viens vads), un tā tika pārdēvēta par Virsnieku rezerves rotu, ko iekļāva Atsevišķajā latviešu bataljonā kā 1. rotu. Pēc Skrundas ieņemšanas 29.01.1919. rotai piešķīra goda nosaukumu: Pirmā Latvijas Neatkarības rota. Rota piedalījās sadursmē pie Airītēm (06.03.), Saldus (10.03.), Blīdenes muižas (16.03.), Ēzeļkroga kaujā (22.03.), Kalnciema (24.03.) un kopā ar Malmedes pataljonu Slokas (26.03.) ieņemšanā un aizstāvēšanas kaujās. 21.03.1919. rota papildināta un pārformēta par Latvijas Neatkarības bataljonu.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 130., 188.-189. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu