Padomju Latvijas armijas aviācijas divizions

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 6. marts, plkst. 17.02, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Padomju Latvijas armijas aviācijas divizions - LSPR armijas gaisa spēki 1919.-1920 gadā. Saformēta no bij. Latviešu strēlnieku padomju divīzijas aviogrupas, papildinot to ar 3. vienību. Komandieri:

  • A.Veinbergs
  • R.Stukulis.

Diviziona bruņojumā bija 18 lidmašīnas, 28 instruktori un 289 kareivji.

  • 1. aviācijas nodaļa bāzējās Spilvē (Rīgas Cementfabrikas aerodroms). Lidotāji: Atis Veinbergs, Jānis Priedītis, Narciss Pušķelis, Voldemārs Jakubovs Voldemārs Skrastiņš. Ar iznīcinātājiem (Nieuport 17, 23 un 24 modeļi) izlidoja kaujas uzdevumu veikšanai pret Igaunijas karaspēka daļām Igaunijā un Ziemeļvidzemē. 19. maijā trīs šīs nodaļas lidotāji - Priedītis, Jakubovs un Pušķelis - ar saviem “Nieuport 24 bis” tipa vienvietīgajiem iznīcinātājiem pārbēga uz Pēterfeldes aerodromu Dobeles apkārtnē, kur tobrīd atradās firsta Līvena aviācijas nodaļa. 22. maijā Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) daļas ieņēma Spilves lidlauku, sagūstot tur palikušās 4 "Nieuport 24" un "Sopwith Struter 1 ½" lidmašīnas. Daļa nodaļas personālsastāva krita apšaudē, pārējie bēga pāri Daugavai. Nodaļa beidza pastāvēt.
  • 2. aviācijas nodaļa
  • 3. aviācijas nodaļa

No marta līdz aprīlim divizions veica 14 kaujas lidojumus. Maija beigās 2. un 3. aviācijas nodaļas tika pārdislocētas uz Rēzekni. 19.07.1919. divizions zaudēja kaujā notriektu Sopwith (pilots P.Mardoks), 21.02.1920. dezertēja pilots Vladimirs Korobovskis (Владимир Коробовский) ar Sopwith, bet 22. martā ar Albatros dezertēja nodaļas priekšnieks Pēteris Ābrams, novērotājs Osis un 15. armijas štāba priekšnieks Kārlis Viziņš. Kopā no sarkano strēlnieku aviācijas diviziona Pilsoņu kara laikā dezertēja 11 piloti.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 137., 224. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 379.-380. lpp.
  • Bērziņš V. Latviešu strēlnieki - drāma un traģēdija. - LVI apgāds: Rīga, 1995.
  • Drīzulis A., Krastiņš J. Cīņa par padomju varu Latvijā. 1917.-1920. - Rīga, 1967.
  • Par Padomju Latviju. Cīnītāju atmiņas. 1. sēj. - Rīga, 1958.; 2. sēj. - Rīga, 1959.
  • Zīle A. Aust jauna diena. - Rīga, 1958.
  • Jēkabsons Ēriks. Kapteinis Reinholds Mārtiņš Bernhards. - Katvijas vēstures institūta žurnāls. 1992., Nr.2., 202.-203. lpp.
  • Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
  • Социалистическая Советская Республика Латвии 1919 г. и иностранная интервенция. т. 1 - Рига, 1959; т. 2 - Рига, 1960
  • Янель К. От Пскова до Виндавы и обратно (1918-1919 гг.). Исторические заметки о гражданской войне в Прибалтике). // Война и революция. 1928, № 2.
  • Зиле А.Я. Организация и строительство Армии Советской Латвии в 1919 г. // Уч. записки Латв. гос. университета им П.Стучки. т.61, Рига, 1965
  • Кляцкин С.М. На защите Октября. Организация регулярной армии и милиционное строительство в Советской республике. 1917-1920. – Москва, 1965
  • Фабрициус Я.Ф., Траванский A.B. Исторические заметки о гражданской войне в Прибалтике (ответ на статью К.Янэля) // Война и революция. 1928. №12
Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Padomju_Latvijas_armijas_aviācijas_divizions&oldid=42470"