Latvijas okupācija 1941-1944
Latvijas okupācija 1941.-1944. - okupācijas režīms, ko II Pasaules kara laikā - no 1941. līdz 1944. gadam (Kurzemē līdz 1945. gada maijam) - īstenoja Vācijas militārā vara.
Kara sākuma posmā plaši tika realizēta īpašumu konfiskācija un dažāda veida rekvizīcijas: no 1942. gada jūlija līdz decembrim vien vērmahta vajadzībām no Latvijas tika piegādāti 14 484 liellopi, 8141 cūka, 1525 t gaļas, 3742 t sviesta, 14 671 t rudzu, 2841 t cukura un 275 000 m3 kokmateriālu. Pēc frontes attālināšanās no Latvijas ar saim-nieciskajiem jautājumiem sāka nodarboties vācu režīma Civilpārvalde. Tās darbības vadlīnijas noteica t.s. zaļā mape – direktīvas par ekonomisko vadību jauniegūtajos austrumu apgabalos. Šo direktīvu izpildē liela loma bija A.Rozenberga vadītajai Austrumzemju ministrijai. Kopā kara gados vācieši aizveduši 700 traktoru, 180 automašīnu, 506 kuļmašīnas, 4057 arklus, 285 kultivatorus, 10 600 labības un siena pļāvēju, kā arī citu tehniku. Kopumā Latvija zaudēja 443 700 liellopu, 318 200 cūku, 593 800 aitu. Tika izvests viss derīgais no lielākajiem uzņēmumiem – VEF, Vagonu rūpnīca, gumijas izstrādājumu fabrika “Kvadrāts”, Ķeguma hidroelektrostacija, Rīgas osta, telegrāfa un telefona tīkls. 1942. gadā sāka atdot agrākajiem īpašniekiem sīkos rūpniecības uzņēmumus, amatnieku darbnīcas, dzirnavas, mazos tirdzniecības uzņēmumus. Lielākos uzņēmumus reprivatizācija neskāra. 1943. gada sākumā atjaunoja arī tiesības uz zemes privātīpašumu, līdz tam visa zeme piederēja valstij. Visai smaga bija režīma nodokļu politika un obligāto nodevu sistēma, kas bija uzlikta zemniekiem. (piemēram, no govs gadā obligāti bija jānodod 70 kg sviesta). Tika īstenota darbaspēka piespiedu deportēšana uz Vāciju:okupācijas periodā uz Vāciju piespiedu darbos tika nosūtīti aptuveni 25 000 dažādu profesiju Latvijas iedzīvotāju. Reālā vara Latvijas ģenerālapgabalā piederēja vācu iestādēm, tās izdeva rīkojumus un kontrolēja to izpildi. Arī svarīgākie saimnieciskie jautājumi, kas saistīti ar H.Gēringa Četrgadu plāna izpildi, bija nodoti vācu Civilpārvaldei. Pašpārvaldes ģenerāldirektoru skaitu un to kompetences jautājumus izlēma ģenerālkomisārs, kas iecēla ģenerāldirektorus ar reihskomisāra piekrišanu. Arī apriņķa priekšniekus gan iecēla, gan atbrīvoja no amata ģenerālkomisārs. Vietējās pašpārvaldes ģenerāldirektori drīkstēja izdot rīkojumus tikai ar ģenerālkomisāra piekrišanu. 1944. gada rudenī pašpārvalde tika likvidēta.
Šo periodu īpaši pēta Latvijas vēsturnieku komisija.
Skat. arī: Ģenerālplāns "Ost"
Literatūra par šo tēmu
- Zunda Antonijs. Vācu nacistu okupācijas politika Latvijā padomju historiogrāfijas skatījumā. // Vēsturnieku komisijas raksti. 13. sējums. LVI: Rīga, 2004., ISBN 9984-601-56-2, 189.-208. lpp.
- Strods H. Salaspils koncentrācijas nometne (1941. gada oktobris–1944. gada septembris) // Latvijas Okupācijas muzeja gadagrāmata 2000: Komunistu un nacistu jūgā. – Rīga, 2001.
- Vestermanis M. Tā rīkojās vērmahts. – Rīga, 1973.
- Salaspils nāves nometnē: Atmiņu krājums. Trešais, papildinātais izdevums. – Rīga, 1975
- Kangeris K. Latvija un tās iedzīvotāji Trešā reiha plānos un okupācijas varā (1941.–1945.) (Promocijas darba kopsavilkums). – Rīga, 2002
- Strods H. Zem melnbrūnā zobena: Vācijas politika Latvijā 1939.–1945. – Rīga, 1994.
- Feldmanis I. Latvija vācu okupācijas laikā (1941–1945): aktuālas izpētes problēmas // Totalitārie režīmi un to represijas Latvijā 1940.–1956. gadā (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 3. sēj.). – Rīga, 2001.
- Reihelte K. Latvijas un latviešu loma nacistu rasu un kolonizācijas politikā: teorētiskā iecere un praktiskā realizācija // Latvija Otrajā pasaules karā (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 1. sēj.). – Rīga, 2000.
- Ezergailis A. Holokausts vācu okupētajā Latvijā: 1941–1944. – Rīga, 1999.
- Aizsilnieks A. Latvijas saimniecības vēsture, 1914.–1945. – Stokholma, 1968
- Kažociņš I. Latviešu karavīri zem svešiem karogiem. – Rīga, 1999.
Resursi internetā par šo tēmu
- Latvija nacistiskās Vācijas okupācijas varā, 1941-1945. - Latvijas vēsturnieku komisijas raksti. 11. sējums, Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2004. (.pdf) ISBN 9984–601–55–2
- Okupētā Latvija 20. gadsimta 40. gados. // LVK raksti, 16. sēj. (.pdf)
- Drošības policijas un SD priekšnieka Latvijas ģenerālapgabalā šturmbanfīrera Rūdolfa Langes ziņojums RSHA (Valsts Drošības galvenā pārvalde) IV pārvaldei (gestapo) par stāvokli Latvijā (1943.)
- Латвия под игом нацизма. Сборник архивных документов.
- Влад Богов. Детское лицо войны.
- Латвия в период германской оккупации 1941 – 1945 гг.
- Сообщение Секретарю ЦК КП(б) Латвии т. Калнберзиню о положении в оккупированной немцами Латвии. // Российский государственный архив социально-политической истории. Ф. 69. Оп. 1. Д. 450. Л. 2 – 27. Перевод. Машинопись.
