Jansenisms
Jansenisms (lat. iansenismus, an. jansenism, vc. Jansenismus, kr. янсенизм) - herētisks Romas katoļu Baznīcas reformstrāvojums Francijā XVII-XVIII gs. Mācību noformulēja Lēneves (fr. Louvain, fl. Leuven) universitātes teoloģijas doktors Kornēlijs Jansens (1585.-1638.), piedāvājot jaunu Aurēlija Augustīna ideju traktējumu, izveidojot atšķirīgu teoloģisko sistēmu ar pastiprināti stingru un askētisku morāles praksi puritānisma garā: Dieva svētība, cilvēka grēcīgums, grēku nožēla, pasaulīgā noliegšana. Pretstatīja sholastikai ticību, sadzīves baudām un dzīvespriekam - askēzi, tā mēģinot integrēt katolicismā vairākus kalvinisma aspektus. Postulēja, ka Kristus mira ne par visu cilvēci, ka viss ir predisponēts, kam lemts tapt glābtam, tas taps glābts, bet kam lemts nokļūt ellē, tam lemts. Iedzimtais grēks a priori neļaujot cilvēkam būt labam, un vienīgā brīvās gribas izpausmes iespēja ir mazināt sevī ļaunumu, lai kaut mazliet atbrīvotu vietu labajam. 1642. gadā Romas kūrija nosodīja Jansena grāmatu "Augustmus, sive doctrina Augustini de humanae nature sanitate, aegritudine, medicina", bet 1653. gadā - vairākas viņa teoloģiskās koncepcijas tēzes. No XVII gs. vidus līdz XVIII gs. otrajai pusei Francijas universitātēs bija visai izplatīti un polpulāri disputi starp sholastiem (it īpaši jezuītiem) un jansenistiem. Kā jansenisma centrs izvērtās Porojālas klosteris, netālu no Versaļas. Pēc Lielās franču revolūcijas jansenisms zaudēja aktualitāti un panīka.
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 333. lpp.
- Dale K. Van Kley. The Religious Origins of the French Revolution: From Calvin to the Civil Constitution, 1560–1791 - Yale UP: New Haven, 1996
- Catherine Maire. De la cause de Dieu à la cause de la Nation. Le jansénisme au XVIIIe siècle. - Gallimard: Paris, 1998
