Lielā Brīvības harta

Lielā Brīvības harta (viduslat. Magna Charta Libertatum; angl. Great Charter of liberties) - baronu draudu ietekmē 1215. gada 15. jūnijā Anglijas karalistes karaļa Džona Bezzemja (1199.-1216.) apstiprinātas kārtu privilēģijas un brīvības, kas ierobežoja karaļa varu ar 25 baronu padomi, liedza Anglijā pildīt pienākumus karaļa vasaļiem no kontinenta, decentralizēja valsts pārvaldi un juridiski nostiprināja karalistes sadrumstalotību. Pirmais konstitucionālais akts, kurā pirmo reizi pasludinātas brīva pavalstnieka pamattiesības un pamatbrīvības. Sastādīta latīņu valodā (iespējams, to veicis Kenterberijas arhibīskaps Stefans Lengtons). Rediģēta 1216., 1217. un 1225. gadā.

Literatūra par šo tēmu

• Ārvalstu tiesību avoti (no vissenākajiem laikiem līdz 1689. gadam) / sast. Blūzma V., Zemītis G., Osipova S. - Turība: Rīga, 2007., 304.-319. lpp.
• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 189.-190. lpp.

---

• Danziger Danny, John Gillingham. 1215: The Year of the Magna Carta. - Coronet Books: London, 2003. ISBN 978-0-7432-5778-7