Rennes
baroni fon Rennes (vc. von Roenne) - sena Livonijas muižnieku dzimta. Tās aizsākumi Livonijā nāk no XV gs., kad 1439. gadā Rīgas arhibīskaps Hennings fon Šarfenbergs (Scharffenberg) ir iecēlis Johanu fon Renni par Raunas pils hauptmani un izlēņojis tam zemes vēlāko Taurenes un Dzērbenes muižu teritorijās. Oficiālais szimtas aizsācēs Baltijā bijis Kurzemes bīskapijas vasalis Johans fon Renne, kuram bīskaps Hermanis 1539. gadā izlēņoja zemes Valtaiķu draudzē, vēlāko Vecapuzes muižu. Rennes dzimta jau XV gs. beigās sadalījusies divos namos: Vidzemes-Kurzemes un Kurzemes-Žemaitijas jeb, kā dažkārt pieminēts, vecākajā un jaunākajā līnijā. Kavalērijas ģenerālis Karls Evalds fon Renne (1663.–1716.) pēc Poltavas kaujas saņēma barona titulu. 1732. gada 30. maijā Polijas karalis, Saksijas kūrfirsts Augusts II atkārtoti apstiprināja ģenerāļa Rennes dēlam Karlam Johanam Ernstam brīvkungu jeb baronu titulu. 1841. gadā baroni fon Rennes tika uzņemti Kurzemes bruņniecībā. 1890. gadā notika rets tiesas process, pēc kura pasludināja spriedumu, ka barons Maksimilians Lidiuss Ādams fon Renne (1849.–1908.) no Pedvāles, pēc Kurzemes provinces tiesību II daļas 895. panta (Provizialreht, Teil II, Art. 895) tiek izslēgts no bruņniecības matrikula sarakstiem.
