Viestura ordenis
Viestura ordenis ar devīzi Confortamini et pugnate (Esiet stipri un cīnieties) dibināts 1938.gadā sakarā ar Latvijas valsts 20. gadadienu senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai.
Viestura ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes, un tas bija tikai militārs apbalvojums. To piešķīra par nopelniem valsts bruņoto spēku audzināšanā un sabiedriskās kārtības uzturēšanā, valsts robežu sargāšanā un valstiskuma apziņas ieaudzināšanā pilsoņos.
Pirmā apbalvošana notika 1938. gada 17. novembrī, bet pēdējā – 1940. gada 13. jūnijā - ordenis pastāvēja tikai 20 mēnešus.
- I šķira - apbalvoti 6 Latvijas armijas ģenerāļi;
- II šķira - apbalvotas 28 militārpersonas;
- III šķira – 126 militārpersonas;
- IV šķiras – 390 militārpersonas;
- V šķiras – 701 militārpersona.
Ar Viestura ordeņa goda zīmi apbalvoti:
- 1. pakāpe – 578 militārpersonas;
- 2. pakāpe – 1022 militārpersonas;
- 3.pakāpes – 370 militārpersonas.
Apraksts
Zīme ir taisns, ar baltu emalju pārklāts krusts ar zelta apmali. Katrā krusta zara galā ir divi mazāki un viens lielāks sarkani emaljēts izcilnis. Ordeņa krusta aversa centrā – balti emaljēts medaljons, uz kura ir sarkani burti VR (Vesthardus Rex - valdnieks Viesturs), tiem apkārt – zeltīta apmale. Ordeņa zīmes reversā ir zeltīts medaljons ar devīzi „Confortamini et pugnate”, tā vidū – skaitlis 1219 – gads, kad sākās seno zemgaļu varonīgās cīņas ar krustnešiem valdnieka Viestura vadībā. Ordeņa zīmi krusteniski šķērso otrs balti emaljēts krusts ar šķeltiem galiem, bet, ja ordenis piešķirts par militāriem nopelniem, tā zīmi papildina divi sakrustoti šķēpi. Ordeņa zīmi ar lenti, kas ir purpursarkana, savieno ažūrs no sudraba pagatavots Latvijas valsts lielā ģerboņa attēls heraldiskās krāsās. Ordeņa 1. un 2. šķiras komplektā ir četrstūru sudraba zvaigzne ar stariem, kuras centrā - ordeņa zīme. Ordeņa meta autors ir mākslinieks Herberts Mangolds.
