Pāžu korpuss

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 30. oktobris, plkst. 10.49, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Corps of Pages.png

Pāžu korpuss (kr. Пажеский корпус, an. Imperial Corps of Pages), pilnā nosaukumā Viņa Imperatoriskās Augstības Pāžu korpuss (kr. Пажеский Его Императорского Величества корпус) - laikā no 1802. līdz 1917. gadam Krievijas impērijā īpaši elitāra mācību iestāde augstākās aristokrātijas atvasēm, kas deva militāro pamatizglītību. Audzēkņi bija pāža statusā, bet izcilākie vecākās klases audzēkņi kļuva par kambarpāžiem.

Izveidots 1759. gadā kā apmācības institūcija labdzimušo bērniem, apmācot tos par pāžiem un kambarpāžiem, 1802. pārveidots par mācību iestādi. Kopš 1810. gada izvietots Pēterburgā, Sadovajas ielā, kopš 1819. gada administratīvi pakļauts kadetu korpusa ģenerāldirektoram, kopš 1863. gada - militāro mācību iestāžu departamentam. Audzēkņus uzņēma tikai ar personīgu imperatora rīkojumu. Kopš 1889. gada korpusu veidoja 7 kopējās klases (ar kadetu korpusa programmu) un 2 īpašās klases (ar karaskolu programmu). Tajā bija 170 interni, kas mācījās par kroņa līdzekļiem, un 160 eksterni, kas maksāja 200 rubļus gadā mācību maksu. Bija 6 vakances Somijas lielkņazistes iedzīvotājiem. Pēc gala eksāmenu rezultātiem, absolventus iedalīja 4 kategorijās:

  1. absolvēja kā gvardes daļu podporučiki vai korneti ar 500 rubļu stipendiju mundierim;
  2. absolvēja kā armijas daļu podporučiki vai korneti ar 1 gadu izdienas stāžu un 225 rubļu stipendiju mundierim;
  3. absolvēja kā armijas daļu podporučiki vai korneti, bez stāža, ar 225 rubļu stipendiju mundierim;
  4. absolvēja kā kājnieku vai kavalērijas apakšvirsnieki, kas pēc 6 mēnešu dienesta var tikt paaugstināti par virsniekiem, ja ir vakance.

Pirmo 3 kategoriju absolventi varēja izvēlēties armijas daļu, kurā dienēt, pat ja tur nebija vakanču, savukārt gvardes daļās tikai tajās, kur virsnieku pārkomplektācija nepārsniedza 10%. Par iespēju gūt zglītību, katram absolventam vajadzēja obligātā kārtā nodienēt 1,5 gadu par katru mācību gadu īpašajā klasē.


Literatūra par šo tēmu

  • Пажеский корпус за сто лет / Сост. Д. М. Левшин. - Пажеский юбилейный комитет: Санкт-Петербург, 1902
  • Лурье Ф.М. Пажеский Его Императорского Величества корпус // ПРО Книги. Журнал библиофила. 2012. №1. С. 125-129
  • Берхгольц Ф.В. Дневник камер-юнкера Ф.В. Берхгольца (1721–1725). Ч.1. - Москва, 1901
  • Милорадович Г.А. Материалы для истории Пажеского Е.И.В. корпуса 1711­–1875. - Киев, 1876
  • Левшин Д. Пажеский корпус за 100 лет. Т. 1. - Санкт-Петербург, 1902
  • Тарасов Д. Маленький корпус // Исторический журнал. 1917. № 2
  • Устрялов П.Ф. Из бумаг старшего камер-пажа Устрялова. 1879 г. // Щукинский сборник. Вып. 5. М., 1906
  • Барклай-деТолли Веймарн Н.Л. Мой последний год в стенах родного корпуса // Хазин О.А. Пажи, кадеты, юнкера. - Москва, 2006

Resursi internetā par šo tēmu