Inflantija
Inflantija (pol. Inflanty, burt. "Livonija" jeb "Žečposplitas Livonija") - pēc 1561. gada visa Vidzeme un Dienvidigaunija, pēc Žečpospoļitas-Zviedrijas kara 1629. gada Altmarkas pamiera noteikumiem Pārdaugavas hercogistes dienvidaustrumu daļa (Aiviekstes kreisais krasts), kas palika Žečpospoļitai. Saglabājās četras stārastijas jeb trakti (Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Viļakas). 1660. gadā Žečpospoļita ar Zviedriju parakstīja miera līgumu Olīvā, tajā bija teikts, ka Žečpospoļita atsakās no Vidzemes par labu Zviedrijai uz mūžīgiem laikiem. 1772. gadā pirmo reizi tika sadalīta Žečpospoļita un rezultātā Inflantija tika iekļauta Krievijas impērijā. Sākotnēji tā tiek iekļauta Pleskavas, tad [[Polockas guberņa|Polockas], tad Vitebskas guberņā. XX gs. sākumā Inflantiju sāka dēvēt par Latgali.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp.
