Grotenhīlmi

fon Grotenhīlmi, literatūrā arī Grotenhjelmi (vc. von Grotenhielm, Grotenhjelm, kr. фон Гротенгельм) - zviedru izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Ādams Grots (Adam Groth), kurš 1653. gadā saņēma no Zviedrijas karalienes Kristīnes dižciltību. 1752. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas, 1762. gadā - Sāmsalas, 1780. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: kara ar Turciju (1767-1774) varonis, Igaunijas gubernators (1783-1786), ģenerālanšefs Georgs fon Grotenhīlms (Georg Friedrich von Grotenhjelm, kr. Георгий (Григорий) Евстафьевич Гротенгельм, 1721-1798); kara ar Turciju (1768-1774) varonis, ģenerālmajors Fridrihs fon Grotenhīlms (Ioahim Friedrich von Gritenhielm, kr. Фридрих Евстафьевич Гротенгельм, 1731-1806); kara Napoleonu varonis, ģenerālleitnants Magnuss fon Grotenhīlms (Magnus Johann von Grotenhielm, kr. Максим Максимович Гротенгельм, 1789-1867).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Rāmavas jeb Depkina u.c. muižas.