Aramieši

Aramieši - rietumsemītu nomadu cilšu grupa, kas runāja aramiešu valodā. Ieradās Mezopotāmijas un Levantes zemēs III g.tk. vidū p.m.ē., pametot Sīrijas tuksnešus ahlamu (jeb aramaye vēlākā izrunā). Asīriešu avotos sastopami divi termini šo cilšu apzīmēšanai, no kuriem "aramieši" kļuva visizplatītākais Jaunbabilonijas valsts laikā. VIIII gs. p.m.ē. aramiešu valoda plaši izplatījās Ahamenīdu lielvalstī, tad helēniskajā Seleikīdu lielvalstī, bet kopš II-III gs. bija izplatītākā valoda Sasanīdu lielvalstī, kļūstot par visu Tuvo Austrumu lingua franca, jo viduspersiešu valodā runāja tikai persiešu nacionālā elite, savukārt aramiešu valoda kalpoja par saziņas līdzekli pakļauto tautu vidū. Paralēli tai attīstījās aramiešu valodas Edesas dialekts, ko vēlāk sāka dēvēt par sīriešu valodu (syriac, suryoyo, suryaya), kuras lietotāji dažkārt sevi dēvē par asīriešiem, bet savu valodu par asīriešu valodu (atoraya), uzturot atmiņas par seno Asīriju.

появились на территории Месопотамии и Сирии в середине III тысячелетия до н. э. Это были переселенцы из сирийской пустыни, которых называют ахламу (или арамáйе в более позднем арамейском произношении). Единства в обозначении нет, поскольку в ассирийских источниках существуют два термина, причем второй получил большее распространение в поздневавилонскую эпоху.