Asīrijas valsts

**Asīrija**
Senasīrijas; periods:	Ušpijs (ap 2020. g.p.m.ē.); Kikijs; Akijs; Puzurasars I (ap 1975. g.p.m.ē.); Šalimahs; Ilušums; Erišums I (1939.-1900. g.p.m.ē.); Ikunums; Šarukins I; Puzurasars II; Naramsins; Erišums II; Šamšiadads I (1813.-1781. g.p.m.ē.); Išmedagans I (1780.-1741. g.p.m.ē.); Mutaškurs; Rimušs; Asinums; Puzursins; sešvaldība; Adars (ap 1700. g.p.m.ē.); Belubans (1700.-1691. g.p.m.ē.); Libaijs (1690.-1674. gp.m.ē.); Šarmaadads I (1673.-1662. g.p.m.ē.); Iptarsins (1661.-1650. g.p.m.ē.); Bazairs (1649.-1622. g.p.m.ē.); Lulaijs (1621.-1618. g.p.m.ē.); Kudinninus (1615.-1602. g.p.m.ē); Šarmaadads II (1601.-1599. g.p.m.ē.); Erišums III (1598.-1586. g.p.m.ē.); Šamšiadads II (1585.-1580. g.p.m.ē.); Erišums III; Šamšiadads II; Išmedagans II; Šamšiadads III; Ašurnirars I (1547.-1522. g.p.m.ē.); Puzurašurs III (1521.-1498. g.p.m.ē.); Elilnacirs I; Nurils; Ašuršaduns; Ašurabs I; Ašurnadinahs I; Elilnacirs II; Ašurnirars II; Ašurbelnišešs; Ašurrimnišešs; Ašurnadinahs II († 1393. g.p.m.ē.);
Vidusasīrijas; periods:	Eribadads I (1392.-1366. g.p.m.ē); Ašurubalits I (1365.-1330. g.p.m.ē.); Elilnirars (1330.-1319. g.p.m.ē.); Arikdenils (1319.-1308. g.p.m.ē); Adadnirars I (1307.-1275. g.p.m.ē.); Šulmanuašareds I (1274.-1245 . g.p.m.ē.); Tiglatinirurts I (1244.-1208. g.p.m.ē.); Ašurnadinapals (1208.-1203. g.p.m.ē.); Ašurnirars III (1203.-1197. g.p.m.ē.); Enlilkuduriucurs (1197.-1192. g.p.m.ē.); Ninurtaapalekurs (1192.-1180. g.p.m.ē.); Ašurdans I (1179.-1134. g.p.m.ē.); Ninurtatukultiašurs (1134.-1133. g.p.m.ē.); Mutakilnusks (1134.-1133. g.p.m.ē.); Ašurrešišs I (1133. g.p.m.ē.); Tiglatpalasars I (1115.-1077. g.p.m.ē.); Ašaredapalekurs (1077.-1074. g.p.m.ē.); Ašurbelkals (1074.-1057. g.p.m.ē.); Eribadads II (1057.-1055. g.p.m.ē.); Šamšiadads IV (1055.-1050. g.p.m.ē.); Ašurnacirapls I (1050.-1032. g.p.m.ē.); Šulmanuašareds II (1031.-1020. g.p.m.ē.); Ašurnirars IV (1020.-1016. g.p.m.ē.); Ašurabs II (1016.-973. g.p.m.ē.); Ašurrešišs I (973.-967. g.p.m.ē.); Tiglatpalasars II (967.-935. g.p.m.ē.); Ašurdans II (934.-912. g.p.m.ē.);
Jaunasīrijas; periods:	Adadnirars II (911.-891. g.p.m.ē.); Tiglatinirurts II (891.-883. g.p.m.ē.); Ašurnacirapls II (883.-859. g.p.m.ē.); Šulmanuašareds III (858.-824. g.p.m.ē.); Šamšiadads V (823.-811. g.p.m.ē.); Adadnirars II (810.-783. g.p.m.ē.); Semiramida (reģents, 810.-805. g.p.m.ē.); Šulmanuašareds IV (783.-772. g.p.m.ē.); Ašurdans III (772.-755. g.p.m.ē.); Ašurnirars V (754.-745. g.p.m.ē.); Tiglatpalasars III (744.-727. g.p.m.ē.); Šulmanuašareds V (727.-722. g.p.m.ē.); Šarukins II (722.-705. g.p.m.ē.); Sinaheribs (705.-681. g.p.m.ē.); Ašuraha'idins (681.-669. g.p.m.ē.); Ašurbanapls (669.-627. g.p.m.ē.); Ašuretililans (627.-623. g.p.m.ē.); Sinšumuliširs (623. g.p.m.ē.); Sinšariškuns (623.-612. g.p.m.ē.; Ašurubalits II (612.-609. g.p.m.ē.);

Asīrija - valsts Ziemeļmezopotāmijā (mūsdienu Dienvidkurdistāna) XIII-VII gs. Sākotnēji pilsētvalsts Asura, kas XX-XIX gs.p.m.ē. kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Dienvidmezopotāmiju un Mazāziju. XVIII gs.p.m.ē. beigās Ašuru iekaroja Babilonijas valsts, bet XVI-XV gs.p.m.ē. tā bija Mitanijas valsts province. XV-XIV gs. mijā Ašura atkal nostiprinājās kā spēcīga pilsētvasts un sāka pamazām ekspansijas politiku. Savu lielāko varenību Asīrija sasniedza VII gs.p.m.ē., kad tās teritorija aptvēra visu Mezopotāmiju un Levanti. 626.-605. gados p.m.ē. Asīriju sagrāva Jaunbabilonijas un Medijas koalīcija, tās aristokrātija tika iznīcināta bet lielākā daļa iedzīvotāju sajaucās ar aramiešu ciltīm. 230.-363. gados - Romas province (lat. Assyria).

Nosaukums citās valodās:

vāciski: Assyrische Reich
angliski: Assyria
franciski: L'Assyrie
krieviski: Ассирия

Literatūra

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.

Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)
Virginia Schomp. Ancient Mesopotamia: The Sumerians, Babylonians, and Assyrians. - Scholastic Library Pub., New York, 2005, ISBN 0531167410
Roux Georges. Ancient Iraq. - Penguin Books, 1992, ISBN 014012523X
Healy Mark. The Ancient Assyrians. - Osprey: London, 1991, ISBN 1855321637
Hayim Tadmor. The Inscriptions of Tiglath-Pileser III., King of Assyria. - Israel Academy of Sciences & Humanities, Jerusalem, 1994, ISBN 965-208-111-6

Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5
Eva Cancik-Kirschbaum. Die Assyrer. Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H.Beck Wissen, München, 2003, ISBN 3-406-50828-6
Hartmut Schmöckel. Ur, Assur und Babylon. - Stuttgart, 1962
Rykle Borger. Die Inschriften Asarhaddons, König von Assyrien. - Weidner, Graz, 1956
Emil Forrer. Die Provinzeineinteilung des assyrischen Reiches. - Leipzig, 1920
Wolfgang Schramm. Einleitung in die assyrischen Königsinschriften II. / Handbuch der Orientalistik (HdO). / Hrsg. v. Berthold Spuler. - Brill, Köln, 1973, ISBN 90-04-03783-7
Kazuko Watanabe. Die adê-Vereidigung anlässlich der Thronfolgeregelung Asarhaddons. / Hrsg. v. Deutschen Archäologischen Institut. Gbr. Mann. - Berlin, 1987, ISBN 3-7861-1446-3

Resursi internetā par šo tēmu


Senasīrijas periods:	Ušpijs (ap 2020. g.p.m.ē.) Kikijs Akijs Puzurasars I (ap 1975. g.p.m.ē.) Šalimahs Ilušums Erišums I (1939.-1900. g.p.m.ē.) Ikunums Šarukins I Puzurasars II Naramsins Erišums II Šamšiadads I (1813.-1781. g.p.m.ē.) Išmedagans I (1780.-1741. g.p.m.ē.) Mutaškurs Rimušs Asinums Puzursins sešvaldība Adars (ap 1700. g.p.m.ē.) Belubans (1700.-1691. g.p.m.ē.) Libaijs (1690.-1674. gp.m.ē.) Šarmaadads I (1673.-1662. g.p.m.ē.) Iptarsins (1661.-1650. g.p.m.ē.) Bazairs (1649.-1622. g.p.m.ē.) Lulaijs (1621.-1618. g.p.m.ē.) Kudinninus (1615.-1602. g.p.m.ē) Šarmaadads II (1601.-1599. g.p.m.ē.) Erišums III (1598.-1586. g.p.m.ē.) Šamšiadads II (1585.-1580. g.p.m.ē.) Erišums III Šamšiadads II Išmedagans II Šamšiadads III Ašurnirars I (1547.-1522. g.p.m.ē.) Puzurašurs III (1521.-1498. g.p.m.ē.) Elilnacirs I Nurils Ašuršaduns Ašurabs I Ašurnadinahs I Elilnacirs II Ašurnirars II Ašurbelnišešs Ašurrimnišešs Ašurnadinahs II († 1393. g.p.m.ē.)
Vidusasīrijas periods:	Eribadads I (1392.-1366. g.p.m.ē) Ašurubalits I (1365.-1330. g.p.m.ē.) Elilnirars (1330.-1319. g.p.m.ē.) Arikdenils (1319.-1308. g.p.m.ē) Adadnirars I (1307.-1275. g.p.m.ē.) Šulmanuašareds I (1274.-1245 . g.p.m.ē.) Tiglatinirurts I (1244.-1208. g.p.m.ē.) Ašurnadinapals (1208.-1203. g.p.m.ē.) Ašurnirars III (1203.-1197. g.p.m.ē.) Enlilkuduriucurs (1197.-1192. g.p.m.ē.) Ninurtaapalekurs (1192.-1180. g.p.m.ē.) Ašurdans I (1179.-1134. g.p.m.ē.) Ninurtatukultiašurs (1134.-1133. g.p.m.ē.) Mutakilnusks (1134.-1133. g.p.m.ē.) Ašurrešišs I (1133. g.p.m.ē.) Tiglatpalasars I (1115.-1077. g.p.m.ē.) Ašaredapalekurs (1077.-1074. g.p.m.ē.) Ašurbelkals (1074.-1057. g.p.m.ē.) Eribadads II (1057.-1055. g.p.m.ē.) Šamšiadads IV (1055.-1050. g.p.m.ē.) Ašurnacirapls I (1050.-1032. g.p.m.ē.) Šulmanuašareds II (1031.-1020. g.p.m.ē.) Ašurnirars IV (1020.-1016. g.p.m.ē.) Ašurabs II (1016.-973. g.p.m.ē.) Ašurrešišs I (973.-967. g.p.m.ē.) Tiglatpalasars II (967.-935. g.p.m.ē.) Ašurdans II (934.-912. g.p.m.ē.)
Jaunasīrijas periods:	Adadnirars II (911.-891. g.p.m.ē.) Tiglatinirurts II (891.-883. g.p.m.ē.) Ašurnacirapls II (883.-859. g.p.m.ē.) Šulmanuašareds III (858.-824. g.p.m.ē.) Šamšiadads V (823.-811. g.p.m.ē.) Adadnirars II (810.-783. g.p.m.ē.) Semiramida (reģents, 810.-805. g.p.m.ē.) Šulmanuašareds IV (783.-772. g.p.m.ē.) Ašurdans III (772.-755. g.p.m.ē.) Ašurnirars V (754.-745. g.p.m.ē.) Tiglatpalasars III (744.-727. g.p.m.ē.) Šulmanuašareds V (727.-722. g.p.m.ē.) Šarukins II (722.-705. g.p.m.ē.) Sinaheribs (705.-681. g.p.m.ē.) Ašuraha'idins (681.-669. g.p.m.ē.) Ašurbanapls (669.-627. g.p.m.ē.) Ašuretililans (627.-623. g.p.m.ē.) Sinšumuliširs (623. g.p.m.ē.) Sinšariškuns (623.-612. g.p.m.ē. Ašurubalits II (612.-609. g.p.m.ē.)

Asīrijas valsts

Nosaukums citās valodās:

Literatūra

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt