Vācu īpašvārdu atveidošana

Vācu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas vācu īpašvārdu atveidošanā. Vācu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai. Pēc šiem noteikumiem atveido vācu, austriešu, daļas šveiciešu vai šo tautu izcelsmes cilvēku personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Vācijā, Austrijā, Lihtenšteinā, daļā Šveices, Beļģijas un Itālijas (Dienvidtirolē). Pēc vācu valodas atveides principiem atveidojami arī atsevišķi vietvārdi Namībijā, Brazīlijā, Kanādā. Atsevišķās situācijās pēc vācu valodas principiem atveido arī Francijas austrumu reģionu Elzasas un Lotringas ģeogrāfiskos nosaukumus. Tradicionāli pēc vācu valodas principiem atveidojami vāciskas izcelsmes nosaukumi Krievijā. Atveidojot citu pasaules reģionu vācu izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas vai atveides prakse, lai arī latviešu valodā tradicionāli kā primārie tiek lietoti vācu atveides principi. Pēc vācu valodas principiem atveidojami arī jidiša izcelsmes personvārdi.

Vācu alfabēts

Mūsdienu vācu alfabēts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem. Papildus tiek lietoti trīs burti ar diakritiskajām zīmēm (umlautiem): Ä, Ö, Ü un ligatūra ß. ß alfabēta rindā tiek lietota Vācijā un Austrijā, bet netiek lietota Šveicē un Lihtenšteinā: A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z Ä Ö Ü, a b c d e f g h i j k l m n o p q r s t u v w x y z ä ö ü ß

Patskaņu kvantitāti apzīmē tikai dažos gadījumos. Latviešu valodā vācu patskaņu kvantitāte atdarināma ar attiecīgajiem latviešu valodas garajiem un īsajiem patskaņiem. Ja garie patskaņi [aː] un [eː] atrodas vārda galotnē un to kvantitāte vācu rakstībā nav apzīmēta, latviešu valodā tie atveidojami ar īsajiem a un e (Lenne - Lenne). Bet ja šo patskaņu kvantitāte vācu rakstībā apzīmēta, tie atveidojami ar garajiem ā un ē (Mühlsee - Mīlzē).

Garie patskaņi vācu valodas ortogrāfijā apzīmēti sekojošos veidos:

• Ar burtu h pēc attiecīgā patskaņa. Lieto, ja aiz garā patskaņa seko līdzskaņi l, m, n, r vai cits patskanis.

Luhme - Lūme

Lahn - Lāna

Rehestadt - Rēeštate

• Ar patskaņu dubultojumu.

Saale - Zāle

Beeskow - Bēskova

• Garo [iː] dažkārt apzīmē ar burtkopu ie.

Liegnitz - Līgnica

Kriemhild - Krīmhilde

• Uzsvērtā atvērtā zilbē.

Bremen - Brēmene

Schönefeld - Šēnefelde

• Vienzilbes vārdos, kam locījumā vairākas zilbes.

Graz - Grāca

Zug - Cūga

Īsos patskaņus vācu valodas ortogrāfijā gadījumos, kad uzsvērtā zilbē jāparāda īss patskanis, apzīmē sekojoši:

• Ar burtkopām bb, ck, dd, ff, ll, mm, nn, pp, rr, ss, tt, tz, pf vai burtu x pēc attiecīgā patskaņa.

Lübben - Libene

Lückendorf - Likendorfa

Halle - Halle

Wittenberg - Vitenberga

Fonētiskās atveidošanas tabula

Vācu burts vai burtkopa	Fonēma (IPA)	Atveidošana latviski	Piemēri		Piezīmes
			vāciski	latviski
a	[a]	a	Bachra	Bahra
	[aː]	ā	Baden	Bādene	atvērtā zilbē
aa	[aː]	ā	Saale	Zāle
ae	[ɛ]	e
	[ɛː]	ē	Laeven	Lēvene	atvērtā zilbē
ah	[aː]	ā	Mahler	Mālers
ai	[aɪ̯]	ai	Kaitz	Kaica	vārda sākumā un vidū
		aj			vārda beigās
au	[aʊ̯]	au	Austerlitz	Austerlica	vārda sākumā un vidū
		av	Luckau	Lukava	vārda beigās
ay	[aɪ̯]	ai			vārda sākumā un vidū
		aj	Nay	Naja	vārda beigās
ä	[ɛ]	e	Schäffer	Šefers
	[ɛː]	ē	Läwitz	Lēvica	atvērtā zilbē
äh	[ɛː]	ē	Krähe	Krēe
äu	[ɔʏ̯]	ei	Säuritz	Zeirica	vārda sākumā un vidū
		ej			vārda beigās
b	[b]	b	Brandenburg	Brandenburga
bb	[bː]	b	Lübben	Libene
c	[ts]	c	Celle	Celle	pirms i, e, y
	[k]	k	Coburg	Koburga	pirms a, o, u vai līdzskaņa; galotnē
ch	[x]	h	Kachlin	Kahlīne	pēc a, o, u, au
	[ç]	h	Brechtewende	Brehtevende	pēc e, i, ö, ü, ai, eu vai pēc līdzskaņa; izskaņā -chen
	[k]	k	Christine	Kristīne	atsevišķos gadījumos
	[ʃ]	š	Charlotte	Šarlote	aizguvumos no franču valodas
chs	[ks]	ks	Ochsensaale	Oksenzāle
ck	[k]	k	Glienecke	Glīneke
d	[d]	d	Dillstädt	Dilštete
dd	[dː]	d	Hiddensee	Hidenzē
dsch	[dʒ]	dž			tikai aizguvumos
dt	[tː]	t	Arndt	Arnts
e	[ɛ], [ǝ]	e	Dessau	Desava
	[eː]	ē	Jena	Jēna	atvērtā zilbē
ee	[eː]	ē	Leezen	Lēcene
eh	[eː]	ē	Mehna	Mēna
ei	[aɪ̯]	ei	Zeitz	Ceica	vārda sākumā un vidū
		ej			vārda beigās
eu	[ɔʏ̯]	ei	Neuburg	Neiburga
ey	[aɪ̯]	ei	Steyr	Šteire	vārda sākumā un vidū
		ej	Alzey	Alceja	vārda beigās
f	[f]	f	Frankfurt	Frankfurte
ff	[fː]	f	Vaffenrode	Vafenrode
g	[ɡ]	g	Günzburg	Gincburga
	[ç]	g			izskaņā -ig
gh	[ɡ]	g
gg	[ɡː]	g	Müggelsee	Migelzē
h	[h]	h	Heiligenstadt	Heiligenštate	izņemot gadījumus, kad h apzīmē patskaņu garumu
i	[ɪ]	i	Dissen	Disene
	[iː]	ī	Biberach Kachlin	Bīberaha Kahlīne	atvērtā zilbē izskaņā -in
ie	[iː]	ī	Diera	Dīra
	[ie]	ie	Marienborn	Marienborna	salikta īpašvārda pirmajā daļa personvārds, kas beidzas ar ie
ih	[iː]	ī	Ihlenburg	Īlenburga
j	[j]	j	Jüterbog	Jīterboga
k	[k]	k	Kamenz	Kamenca	izņemot eksonīmus Kiel – Ķīle, Köln – Ķelne u.c.'
kk	[kː]	k
l	[l]	l	Klötze	Klece
ll	[lː]	ll	Halle	Halle
		l	Dillstädt	Dilštete	pirms cita līdzskaņa
m	[m]	m	Templin	Templīne
mm	[mː]	mm	Hamma	Hamma
		m	Kammhof	Kamhofs	pirms cita līdzskaņa
n	[n]	n	Neustrelitz	Neištrēlica
nn	[nː]	nn	Dannewitz	Dannevica
		n	Dennheritz	Denherica	pirms cita līdzskaņa
ng	[ŋ]	ng	Singwitz	Zingvica
nk	[ŋk]	nk	Ankermühle	Ankermīle
o	[ɔ]	o	Rostock	Rostoka
	[oː]	o	Mosel	Mozele	atvērtā zilbē
oe	[œ]	e	Moers	Mersa
	[øː]	ē	Goethe	Gēte	atvērtā zilbē
oh	[oː]	o	Mohr	Mors
oi	[ɔʏ̯]	oi	Oidtweiler	Oitveilers	vārda sākumā un vidū
		oj			vārda beigās
oo	[oː]	o	Roon	Rons
oy	[ɔʏ̯]	oi			vārda sākumā un vidū
		oj	Nestroy	Nestrojs	vārda beigās
ö	[œ]	e	Kl'ötze'	Klece
	[øː]	ē	Röbel	Rēbele	atvērtā zilbē
öh	[øː]	ē	Röhrensee	Rērenzē
p	[p]	p	Pirna	Pirna
pp	[pː]	p	Gippe	Gipe
ph	[f]	f	Phöben	Fēbene
pf	[p̪f], [f]	pf	Pforzheim	Pforcheima
qu	[kv], [kw]	kv	Querfurt	Kverfurte
r	[r], [ʁ]	r	Riesa	Rīza
rr	[rː]	r	Sparrenbusch	Šparenbuša
rh	[r]	r
s	[s]	s	Skadow Worbis	Skadova Vorbisa	pirms līdzskaņa (izņemot sch, sp, st), vārda beigās
	[z]	z	Salzburg Mosel	Zalcburga Mozele	pirms patskaņa vai divskaņa
sch	[ʃ]	š	Schwerin	Šverīne
sp	[ʃp]	šp	Spremberg	Špremberga
ss	[s]	s	Kassenbohm	Kasenboma
st	[ʃt]	št	Straßburg Neustädt	Štrasburga Neištete	vārda vai salikteņa sastāvdaļas sākumā
	st]	st	Münster	Minstere	vārda vai salikteņa sastāvdaļas vidū vai beigās
ß	[s]	s	Pößneck	Pesneka
t	[t]	t	Teltow	Teltova
th	[t]	t	Thun	Tūna
tt	[tː]	t	Zittau	Citava
ti	[tsj]	cj			tikai izskaņās -tion, -tiär, -tial, -tiell
tsch	[tʃ]	č	Bartsch	Barčs
tzsch	[tʃ]	č	Delitzsch	Dēliča
tz	[ts]	c	Lortzing	Lorcings
u	[ʊ]	u	Gluck	Gluks
	[uː]	ū	Gubin	Gūbene	atvērtā zilbē
ue	[ʏ]	i	Ueckermünde	Ikerminde
	[yː]	ī			atvērtā zilbē
uh	[uː]	ū	Huhn	Hūns
ü	[ʏ]	i	Lübben	Libene
	[yː]	ī	Rügen	Rīgene	atvērtā zilbē
üh	[yː]	ī	Kühne	Kīne
v	[f]	f	Bremervörde Havel	Brēmerferde Hāfele	vārda vai salikteņa sastāvdaļas sākumā atsevišķos gadījumos vārda vidū
	[v]	v	Revensburg Virchow	Rēvensburga Virhovs	vārda vidū aizgūtos vārdos, kuros vāciski izrunā [v]
w	[v]	v	Krewelin	Krēvelīne
x	[ks]	ks	Xanten	Ksantene
y	[ʏ]	i	Sylt	Zilte
	[yː]	ī	Mylau	Mīlava	atvērtā zilbē
z	[ts]	c	Zell	Celle
zz	[ts]	c

Īpašvārdi

Īpašvārdu dzimte

Personvārdiem dzimte piešķirama atbilstoši personas dzimumam. Ģeogrāfiskajiem nosaukumiem dzimte piešķirama pēc atbilstošā nomenklatūras vārda dzimtes:

• Apdzīvoto vietu (pilsētu, pilsētu daļu, ciemu u.c.) nosaukumiem latviešu atveidojumā ir sieviešu dzimte,
• Upju nosaukumi atveidojami sieviešu dzimtē,
• Kanālu nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē,
• Kalnu nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē (Zugspitze - Cūgšpice - (dat.) Cūgšpicem),
• Ezeru nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē,
• Salu nosaukumi atveidojami sieviešu dzimtē.

Īpašvārdu deklinācija

Atdarinātie vācu valodas īpašvārdi latviešu valodā lokāmi pēc I, II, IV vai V deklinācijas parauga.

I deklinācija

Pēc I deklinācijas parauga lokāmi tie īpašvārdi, kam latviskajā atdarinājumā vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s. Vācu valodā šie īpašvārdi beidzas ar līdzskani vai divskaņiem ai, ei, oi, ay, ey, oy.

Keisch (pv) - Keišs

Feuchtwanger (pv) - Feihtvangers

Venedey (pv) - Venedejs

Nestroy (pv) - Nestrojs

II deklinācija

Pēs II deklinācijas parauga lokāmi nedaudz latviešu valodā atdarināto vācu personvārdu.

• Uzvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -mann.

Schumann - Šūmanis

Kellermann - Kellermanis

Bet uzvārds Mann lokāms pēc I deklinācijas: Mans.

• Slāvu cilmes uzvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -sky.

Tuchovsky - Tuhovskis

• Pie II deklinācijas pieder vēl šādi vārdi un uzvārdi:

Diesel - Dīzelis

Händel - Hendelis

Hegel - Hēgelis

Franz - Francis (bet uzvārds - Francs)

Fritz - Fricis (bet uzvārds - Frics)

Karl, Carl - Kārlis (bet uzvārds - Karls)

Peter - Pēteris (bet uzvārds - Pēters)

IV deklinācija

Pēc IV deklinācijas parauga lokāmi īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -a, divskani vai līdzskani.

• Vīriešu un sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -a, un sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -ai, -ei, -oi, -ay, -ey, -oy.

Gotha - Gota

Mittweida - Mitveida

Alzey - Alceja

• Sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar sekojošām salikteņa satāvdaļām vai burtiem: -berg, -ch, -ck, -(f)f, -ein, -heim, -ig, -im, -ing, -k, -s, -ß, -sch, -(t)z.

-berg - Mühlberg (pv) - Mīlberga

-ch - Mitcherlich - Mičerliha

-ck - Osnabrück - Osnabrika

-(f)f - Klaushof - Klaushofa

-ein - Felsenstein - Felzenšteina

-heim - Mannheim - Manheima

-ig - Borsig - Borziga

-im - Parchim - Parhima

-ing - Altöting - Altetinga

-k - Königsmark - Kēnigsmarka

-s - Köbis - Kēbisa

-ß - Elsaß - Elzasa

-sch - Karsch - Karša

-(t)z - Kollwitz - Kolvica

• Īpašvārdi, kuru pēdējais patskanis vai divskanis vācu rakstībā ir a, o, u, ai, ay, au (izņemot pie V deklinācijas piederošos).

Marl - Marla

Thorn - Torna

Ulm - Ulma

Folkenhayn - Folkenhaina

Lugau - Lūgava

V deklinācija

Pēc V deklinācijas parauga lokāmi īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -e vai ar līdzskani.

• Vīriešu un sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -e:

Stolze (pv) - Štolce

• Sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -d, -dt, -furt, -hard, -hart, -land, -man(n), -ruh, -t(h), -tal, -wald.

-d - Stralzund - Štrālzunde

-dt - Bodenstedt - Bodenštete

-furt - Erfurt - Erfurte

-hard - Erhard (pv) - Erharde

-hart - Erkhart (pv) - Erkharte

-land - Sauerland - Zauerlande

-man(n) - Fühmann (pv) - Fīmane

-ruh - Karlsruh - Karlsrūe

-t(h) - Abendroth (pv) - Ābendrote (bet Bayreuth - Baireita)

-tal - Wuppertal - Vupertāle

-wald - Auerswald - Auersvalde

• Īpašvārdi, kuru pēdējais patskaņa burts ir ä, e, i, ie, ö, ü, äu, ei, eu (izņemot pie IV deklinācijas piederošos).

Fröbel - Frēbele

Berlin - Berlīne

Wien - Vīne

Keun - Keine

Nelokāmie īpašvārdi

Kā nelokāmi latviešu valodā atveidojamas atsevišķas vācu īpašvārdu kategorijas:

• Īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -ee, -o, oh, uh.

Halensee - Hālenzē

Otto (pv) - Oto

Osterloh (pv) - Osterlo

Unruh (pv) - Unrū

• Sieviešu vārdi, kas doti vīrietim.

Carl Maria Weber - Kārlis Maria Vēbers - (dat.) Kārlim Maria Vēberam

Salikteņi un vārdkopas

• Saliktajiem īpašvārdiem, kas vācu valodā savienoti ar defisi, tā parasti paturama arī atveidojumā.

Schleswig-Holstein - Šlēzviga-Holšteina

• Pilsētu daļu nosaukumi, kam pirmajā daļā minēta pilsēta, bet otrajā šīs pilsētas daļā, salikteņa pirmā daļa vai nu atmetama vai arī atveidojama ģenitīvā vai lokatīvā, vai arī atveidojama pēc kopējiem nosacījumiem (atkarībā no konteksta un pielietojuma).

Berlin-Treptow - Treptova, Berlīnes Treptova, Treptova Berlīnē, Berlīne-Treptova

• Bez defises, īpašvārda daļas apvienojot, atveido īpašvārdus, kuru pirmajā daļā ir īpašības vārds.

Groß-Gerau - Grosgērava

• Salikteni, kura pirmā daļa ir no vietvārda atvasināts īpašības vārds, bet otrajā - nomenklatūras vārds, atveido īpašības vārdu lietojot ģenitīvā, bet nomenklatūras vārdu tulko.

Teutoburger Wald - Teitoburgas mežs

Züricher See - Cīrihes ezers

• Ja īpašvārda sastāvā ir prievārds an (vai kopā ar artikulu an dem, am, an der, ob der), tas latviešu valodā tulkojams ar prievārdu "pie".

Frankfurt am Main - Frankfurte pie Oderas

Dillingen an der Saar - Dillingene pie Zāras

Rothenburg ob der Tauber - Rotenburga pie Tauberes

• Ja īpašvārda sastāvā ir prievārds im, in, in der, to latviešu valodā neatveido, bet nosaukuma otro daļu atveido lokatīvā.

Freiburg im Breisgau - Freiburga Breisgavā - (dat.) Freiburgas Breisgavā

Landau in der Pfalz - Landava Pfalcā

Schwandorf in Bayern - Švandorfa Bavārijā

• Pārējos gadījumos atsevišķi rakstītie vācu valodas īpašvārdi atveidojami kopā.

Totes Gebirge - Totesgebirge

Hoher Meißner - Hoermeisnere

Drei Kronen - Dreikronene

Literatura par šo tēmu

• Norādījumi par citvalodu īpšvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, III: Vācu valodas īpašvārdi. Sast. L. Ceplītis. – Rīga, 1960

Resursi internetā par šo tēmu

• Par vācu personvārdu atveidi latviešu valodā - letonika.lv
• Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju - likumi.lv

---

• Vācu dialektu un senvārdu skaidrojošās vārdnīcas - Trier Center for Digital Humanities