Liepupe

Meķes muiža, kopš 1921. gada Liepupe (Pernigel - Pernigogel [1372], Perneyegel [1474], Perneyogel, Pernygel [1495], Perniel [XVI gs.], Pernigele [1909]) - muiža Valmieras novadā, Vidzemē. Šī brīža kungu māja celta XVIII gs. (mezonīna frontonā gadaskaitlis 1751) baroka stilā. 1829. gadā tā pārbūvēta vēlīnā klasicisma (bīdermeijera) stilā. 1936. gadā ēka pārbūvēta skolas vajadzībām.

Pirmo reizi avotos kā kunga sēta ar novadu minēta 1403. gadā. Pirms tam šo lēni valdījis Rīgas arhibīskapa vasalis Zanders Pernejogels, kopš 1385. gada Henekins Pitkevers (?-1403). Pēc Pitkevera nāves valdījums tika izlēņots Heinriham Fītinghofam. 1435. gadā muiža nonāca Ikskilu dzimtas valdījumā. 1467. gadā Georgs Ikskils pārdeva par 9000 mārkām savas tiesības uz lēni Heinrhiham Koskulam. 1490. gadā muižu par 8000 mārkām nopirka Voldemars Rozenam. Pēc Žečpospoļitas-Zviedrijas kara un 1629. gada septembrī noslēgtā Altmarkas pamiera muiža nonāca Zviedrijas karaļa valdījumā. 1630. gadā tā kā lēnis - bruņinieku muiža - tika piešķirta brīvkungam Hansam Heinriham fon Tīzenhauzenam (1592-1662). Pēc kapteiņa Georga fon Tīzenhauzena (?-1710) nāves īpašumu mantoja tā māsa Anna Elizabete fon Meka, un 1726. gadā muiža nonāca fon Meku dzimtas īpašumā. 1809. gadā muižu no parādos ieslīgušā Georga Kristofa fon Meka pārņēma tā kreditors Karls Ludvigs fon Zengers (juridiski Zengeri par Liepupes īpašniekiem kļuva 1829. gadā). 1921. gada agrārreformas procesā muižu tās īpašniekiem atņēma. Uz muižas nacionalizācijas brīdi to veidoja 2277 ha zemes, muiža ar Sproģu pusmuižu, Rūtenbergas (arī Rīmes vai Porkas) pusmuižu, ķieģeļcepli, kuģu piestātni, divām kalpu mājām, pagasta skolu, ūdensdzirnavām, vējdzirnavām, Jelgavkrogu, Rūtenbergas krogu, Ķīkleju krogu un Bādūžu, Bērziņu, Gravu, Kalnapulka, Kalpu, Lielsproģu, Reiņu, Rimmu, Siliņu, Silu, Sīpolu, Skrodeļu, Stepiņu, Stokmaņu, Velliņu un Mežsargu rentes mājām.

Literatūra par šo tēmu

Zaļuma Kristīne. Liepupes muiža. - Lauku avīze: Rīga, 2014., 160 lpp. ISBN 978-9934-15-053-1