Mazāzija
Mazāzija (no lat. Asia minor, no sengr. Μικρά Ἀσία (Mikra Asia)) jeb Anatolija (no sengr. Ανατολία (Anatolía) - "saullēkta") - Āzijas kontinenta pussala austrumos no Bosfora jūras šauruma (mūsdienu Turcijas teritorija), kuru no ziemeļiem apskalo Melnā jūra, no dienvidiem - Vidusjūra, no rietumiem - Egejas un Marmora jūras. Nosaukums "Anatolija" pirmo reizi parādās X gs. bizantiešu avotos. Nosaukums "Mazāzija" avotos pirmo reizi parādās Spānijas Orozija sarakstītajā Baznīcas vēsture līdz 410. gadam. Pirms tam pussalu dēvēja Άσια ή έντός ΄Άλυος (Herodots un Strabons), vai Άσία ή έντός τού Ταύρον (Strabons) jeb Άσία ή έντός ΄Άλυος και τού Ταύρον (Strabons). Garums no rietumiem uz austrumiem aptuveni 1000 km, platums (no ziemeļiem uz dienvidiem) svārstās 400-600 km. Dominē kalnains reljefs. Lielāko pussalas daļu aizņem Mazāzijas plakankalne, kas austrumos robežojas ar Armēnijas kalnieni. Mazāzijas plakankalnes iekšējā daļā izdala Anatolijas plakankalni, kuru ziemeļos ieskauj Ponta kalnu grēda, net dienvidos - Tauru kalnu grēda. Piekrastes joslā šauras zemienes ar Vidusjūras baseina augu valsti. Senajos laikos importēja kviešus, miešus, sezamu, olīves, vīnu, kokmateriālus, safrānu, zeltu (ieguva Lidijā), sudrabu (ieguva Mizijā), dzelzi (ieguva Ponta kalnos), varu (ieguva Kapadokijā).
Nosaukums citās valodās:
- vāciski: Kleinasien vai Anatolien
- angliski: Asia Minor vai Anatolia
- franciski: d'Asie Mineure vai L’Anatolie
- krieviski: Малая Азия vai Анатолия
Literatūra
- Volker Eid. Im Land des Ararat. Völker und Kulturen im Osten Anatoliens. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt, 2006
