Uzvārdu došana
No ''Vēsture''
Versija 2015. gada 12. decembris, plkst. 10.31, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Uzvārdu došana - uzvārdu piešķiršana zemniekiem dzimtbūšanas atcelšanas procesa ietvaros. Viduslaikos sabiedrības zemākajiem slāņiem - atkarīganjai zemniecības, - dzimtbūšanas ievaros pastāvošo pârvietošanās ierobežojumu dēļ pēc uzvārdiem nebija nekādas vajadzības, taču, personām iegūstot individuālo brīvību un tiesības uz nekustamo īpašumu, radās nepieciešamība pēc patronīma (ģimenei kopīga un pa tēva līniju mantojama) uzvārda kā ģimenes atšķirības simbola un personas pilna identifikatora. Krievijas impērijas Baltijas guberņās – Kurzemes un Vidzemes – zemnieku uzvārdi tika piešķirti (gan uzspiesti ar varu, gan brīvi izraudzīti) brīvlaišanas periodā: laikā no 1817. līdz 1833. gadam.
Literatūra par šo tēmu
- Upelnieks Kr. Uzvārdu došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem. // Tieslietu ministrijas vēstnesis. 1936. g., Nr. 2.