Brauni-Kamī
grāfi Brauni de Kamī (Grafen Browne de Camus, kr. графы Броуны де Камю, Броуны-Камус) - īru izcelsmes (XVI gs. kā katoļi zaudējuši lielāko daļu īpašumu un pārcēlās uz kontinentu - 3 atzari: Brauni–Brauni, Brauni de Kamī un Brauni de Montēņi) bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās. 1784. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir Georgs Brauns (īr. Seoirse de Brún, an. Georg Browne, kr. Юрий Юрьевич Броун, 1698-1792) dzimis Īrijā, aristokrātiskā katoļu dzimtā. 1725. gadā izceļojis uz kontinentu, kur izvēlējies militāro karjeru vācu zemēs, 1730. gadā iestājies Krievijas impērijas armijā. Realizējis spožu karjeru: Krievijas armijas ģenerālis, Vidzemes ģenerālgubernators (1762–1792), 1773. gadā iecelts par Sv. Romas impērijas grāfu, no 1762. gada Vidzemes gubernators, Rīgas ģenerālgubernators (1762.-1792.). Braunam bija 3 dēli no pirmās laulības ar Krievijas armijas feldmaršala grāfa Petera Lasī (Peter, Count de Lacy, 1678-1751) meitu Helēnu – visi miruši jau tēvam dzīvam esot, - otrajā laulībā piedzima dēls Johans Georgs grāfs Brauns-Kamī (kr. Иван Юрьевич Броун де Камю, Иван Юрьевич Броун-Камус), vēlāk infantērijas Keksholmas pulka pulkvedis, Maltas ordeņa bruņinieks, un divas meitas. Pildot dienestu Vīnē, Johans ar sievu, kas bija spoža pianiste amatiere, bija jaunā Bēthovena mecenāti (acīmredzot tāpēc Brauniem veltīts trīs trio un trīs sonātes klavierēm). Ar Johana nāvi dzimta iznīka.
No īpašumiem mūsdienu Latvijas teritorijā pieminamas Siguldas, Smiltenes, Ķempju, Pienavas, Lielstraupes, Liepas, Ķempes u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Stepermanis, M. Zemnieku nemieri Vidzemē. – Rīga, 1956, 70.-71. lpp.
- Brauns (Reichgrafen von Browne), ar ģerboni, tabulu. // J.Kr. Broce. Vidzemes muižniecības „Dzimtu un ģerboņu grāmatām” (LVVA, 214.f., 4.apr., 15.l., 69.-71. lp.)
