Horezmas lielvalsts

Hetu valsts

200px
vietvalži:	Anuštegins Garča (1077-1097) Kutbs ad Dins Muhamads I (1097-1127)
horezmšahi:	Ala ad Dins Atsizs (1128-1156) Tadžs ad Dins Il Arslans (1156-1172) Ala ad Dins Tekišs (1189-1200) Ala ad Dins Muhamads II (1200-1220) Džalals ad Dins Mankburns (1220-1231)
200px

Horezmas lielvalsts (pers. خوارزمشاهیان, Khwārazmshāhiyān, an. Khwarazmian Empire, Empire of Khwarazm, Khwarazmid Empire, vc. Choresmischen Großreiches, Choresmier Reich, Choresm Reich, kr. Государство хорезмшахов) jeb horezmšahu Anušteginīdu valsts (an. Empire of Anushtigin dynasty, Khwarazm-Shah Empire, vc. Anuschteginiden Reich, kr. государство хорезмшахов-Ануштегинидов) - valsts Centrālāzijā laikā no 1140. līdz 1231. gadam.

1128. gadā seldžuku sultāns apstiprināja par Horezmas šahu Kutbas ad Dina Muhamada I (Qutb ad-Dunya wa ad-Din Abul-Fath Muhammad Arslantegin ibn Anushtegin, Horezmas vietvaldis 1097-1127) 29 gadus veco dēlu Ala ad Dinu Atsizu (Ala ad-Dunya wa ad-Din Abul-Muzaffar Atsiz Qizil Arslan ibn Muhammad, valda 1128-1156). Pamazām vasaļa un sizerena attiecības atvēsa, līdz 1140. gadā Bagdādes kalifs pasludināja Atsizu par suverēnu Horezmas valdnieku un piešķīra tam titulu sultāns).