Alfonss V Āfrikānis

Alfonss V Āfrikānis (Afonso V de Portugal, o Africano, an. Afonso V of Portugal, vc. Alfons V., kr. Альфонсо V; 1432-1481) – Portugāles karalis.

Par karali kļuva 1438. gadā, pēc tēva Duartes I (Duarte I o Eloquente, 1391-1438) nāves, būdams bērns. Kā reģenti valdīja vispirms tā māte Aragonas Leonora (Leonor, infanta de Aragão, 1402-1445) laikā no 1433. līdz 1440. gadam, pēc tam Koimbrijas Pedru laikā no 1448. līdz 1477. gadam.

Veica plašas likumdošanas un izglītības reformas, veicināja kuģniecības attīstību un Āfrikas piekrastes izpēti. Vairākkārt iebrucis ar savu karaspēku Ziemeļāfrikā. Pēc sakāves 1476. gadā pie Toro, bija spiests atteikties no pretenzijām uz Kastīlijas troni. 1477. gadā vēlējās nodot troni dēlam, taču tas neizdevās, un nācās valdīt līdz pat nāvei 1481. gada 28. augustā.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 154. lpp.