Arbuzovs Aleksandrs
Aleksandrs Arbuzovs (Alexander Arbusow, 1886-1932) – ārsts, virsnieks, Latvijas Neatkarības kara dalībnieks.
Dzimis 1886. gada 12. jūnijā, Rīgā, vēsturnieka Leonīda Arbuzova ģimenē. Luterticīgais. 1910. gadā absolvējis Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti. Studentu korporācijas „Fratenitas Rigensis“ filistrs. 1911.-1913. gados bērnu ārsts Rīgas pilsētas II slimnīcā. Precējies ar Angeliku (dz. von Korf). 1913.-1914. gados ārsts Šveicē, tuberkulozes sanatorijā. 1. pasaules kara laikā iesaukts Krievijas impērijas armijā. No 1914. gada 17. jūlija gūstekņu lazaretes ordinators Varšavā. No 1914. gada 14. septembra ārsta kara lauka lazaretē Nr. 143. 5. oktobrī pārcelts par jaunāko ārstu 3. latviešu strēlnieku pulkā. No. 1914. gada rudens līdz 1918. gada 19. martam vācu gūstā. No 1919. gada 30. maija Latvijas zemessardzes fon Hāna kavalērijas vienības virsārsts. 26.10.1919. pārcelts uz Befēla (Befehl) artilērijas bateriju, bet no 1920. gada 17. februāra Latvijas armijas Latvijas vācu zemessargu artilērijas diviziona ārsts. No 1. aprīļa Kurzemes artilēiijas pulka vecākais ārsts. 30.11.1920. paaukstināts par kapteini. No 1923. gada 22. novembra Aviācijas diviziona vecākais ārsts. 28.04.1924. pulkvedis-leitnants. Atvaļināts 1927. gada 18. janvārī. Iztiku pelnīja, atvēris ārsta privātpraksi Rīgā, Baložu ielā 29.
