Amenhoteps IV

Amenhoteps IV jeb Ehnatons (an. Amenhotep IV, vc. Amenophis IV, kr. Аменхотеп IV) – XVIII dinastijas desmitais faraons Senajā Ēģiptē, Amenhotepa III dēls. Valdīja aptuveni 1372.-1354. g. p.m.ē. (LPE datējums), kad valsts robežas pletās no Eifratas augšteces līdz Nīlas 4. krācēm. Vēsturē iegājis kā reformators reliģijā un mākslā. Uz citu dievību kultu ierobežošanas rēķina izcēla Saules dieva Atonu, padarot tā pielūgsmi par dinastijas kultu, plaši konfiscēja citu dievību kultu kalpotāju īpašumus, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps). Piektajā valdīšanas gadā pārcēla galvaspilsētu no Tēbām uz paša dibināto Ahetatonu (~250 km uz dienvidiem no mūsd. Kairas, pie Telamarnas ciema). Atbalstīja mākslā (glezniecībā, keramikā un tēlniecībā) naturālisma iezīmes, atteikšanos no klasiskajiem stila kanoniem. Amenhotepa IV valdīšanas laikā Ēģipte zaudēja Sīriju un Palestīnu, un ietekmi Levantē.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 195. lpp.