Angļu-maisuru kari

Angļu-maisuru kari (kr. Англо-майсурские войны) – militāro konfliktu virkne XVIII gs. otrajā pusē starp angļu Ostindijas kompāniju un Maisuras valsti Indijā.

• Pirmais Ostindijas kompānijas bruņoto spēku iebrukums Maisurā 1767-1769 gadā beidzās britiem neveiksmīgi: Maisuras armija pēc pāris sakāvēm pārgāja uz partizānu kara taktiku, izvairoties no izšķirošām lielkaujām, cenšoties piepešos uzbrukumos iznīcināt atsevišķas britu armijas vienības un atbalsta punktus. Galu galā Kompānijai nācās atzīt sakāvi un parakstīt Madrasas miera līgumu (1769), kas atjaunoja status quo.
• Otrajā Ostindijas kompānijas bruņoto spēku iebrukumā Maisurā 1780-1784 gadā atkal beidzās britiem neveiksmīgi. Maisura noslēdza sabiedroto līgumus ar Maratu konfederāciju un Haidabaradas valsti, ieņēma plašas Kompānijas un tās sabiedroto teritorijas, bet no pilnīgas sagrāves britus paglāba tikai veiksmīgā Maisuras sabiedroto uzpirkšana, kā rezultātā tie pameta koalīciju. Kompānijas armija sāka gūt uzvaras, un piespieda Maisuras maharadžu parakstīt Mangaluras miera līgumu (1784), kas atjaunoja status quo.
• Trešais Kompānijas un Maisuras karš (1790-1792) bija kara starp Maisuru un Kompānijas vasaļvalsti Travankuru turpinājums. Travankura cieta sakāvi un lūdza britus to glābt no pilnīgas sagrāves. Kompānija, sabiedrojusies ar maratiem un Hairadabadu iebruka Maisurā, taču visa 1790. gada laikā sabiedrotajiem izdevās ieņemt un nostiprināties tikai nelielā Maisuras daļā. Tikai pēc tam, kad konfliktam pievienojās Anglijas karaliste ģenerālgubernatora Kornvela (Charles Cornwallis, 2nd Earl of Cornwallis, 1st Marquess Cornwallis, Viscount Brome, Baron Cornwallis of Eye; 1738-1805) personā, kuram izdevās mobilizēt visus Anglijas un Kompānijas rīcībā esošos militāros resursus vienkopus, briti pārņēma militāro iniciatīvu un guva uzvaru karā. Maisura zaudēja aptuveni pusi savas teritorijas un tai nācās samaksāt milzu kontribūciju.
• Pēc ceturtā kara 1799. gadā Maisura kļuva par britu virsvaru atzīstošu vasaļvalsti.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 251.-252. lpp.