Anglikānisms

No ''Vēsture''
Versija 2016. gada 2. oktobris, plkst. 06.13, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Anglikāņu Baznīca (angl. Anglican Communion) - Britu impērijā XIX gs. izveidojusies protestantisma virziens, 44 kristīgu autonomu (Velsas, Skotijas, Īrijas, Kanādas u.c.) Baznīcu sadraudzība, kas ir vienotas ar Anglijas Baznīcu un tās galvu Kenterberijas arhibīskapu. Tai ir aptuveni 80 miljoni locekļu, galvenokārt angļu valodā runājošajās valstīs. Kopumā pasaulē ir ap 450 anglikāņu bīskapiju 160 valstīs. Anglikānisma izveidošanās saistīta ar Anglijas Baznīcu (angl. Church of England), kas radās 1534. gadā, kad Anglijas karalistes karalis Henrijs VIII ar "Virsvadības aktu" (The Act of Supremacy) noteica sevi par Anglijas Baznīcas galvu Romas pāvesta vietā, atdalot to no Romas katoļu Baznīcas. Reformēja tradicionālās kristietības postulātus, taču neskāra rituālu un Baznīcas organizācijas principus, saglabāja hierarhiju. Visas anglikāņu Baznīcas vieno t.s. Lembetas konferences, kas kopš 1867. gada notiek reizi 10 gados Anglijas primāta, Kenterberijas arhibīskapa rezidencē Lembetas pilī Londonā.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 250. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu