Antara ibn Šadāds

Antara ibn Šadāds, pilnā vārdā Antara ibn Šadāds ibn Amrs Muāvija al Absī (ar. عنترة بن شداد العبسي‎‎, an. Antarah ibn Shaddad, kr. Антара ибн Шаддад; ~525–~610) – pirmsislama laika arābu dzejnieks, galvenokārt apdzejojis kaujas un iekārojamās sievietes skaistumu. Dzimis VI gs. pirmajā pusē, māte – benuabsu klana vadoņa Šadāds ibn Muāvijas konkubīne no Nūbijas. Pieaudzis, kļuva par talantīgāko sava tēva karavīru vadītāju, aktīvi piedalījās arābu cilšu savstarpējos karos. Tā personisko īpašību un varonības dēļ Antaras tēls folklorizējās un kļuva par arābu bruņnieciskuma etalonu nākamajās paaudzēs.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 262. lpp.

---

• Жизнь и подвиги Антары. / Пер. И. Фильштинского и Б. Шидфар. - Наука, Главная редакция восточной литературы: Москва, 1968, 456 с.

Resursi internetā par šo tēmu

• The Hanged Poem of Antara