Maķedonija
|
|
|
Argeadu dinastija:
- Perdikass I (Περδίκκας, 726.-678. g.p.m.ē.)
- Argejs (Αργαίος, 678.-640. g.p.m.ē.)
- Filips I (Φίλιππος, 640.-602. g.p.m.ē.)
- Aerops I (Αεροπός, 602.-576. g.p.m.ē.)
- Alkets (Αλκήτας, 576.-547. g.p.m.ē.)
- Aminta I (Αμύντας, 547.-498. g.p.m.ē.)
- Aleksandrs I (Αλέξανδρος, 498.-454. g.p.m.ē.)
- Perdikass II (Περδίκκας, 454.-413. g.p.m.ē.)
- Arhelajs (Αρχέλαος, 413.-399. g.p.m.ē.)
- Orests (Ορέστης, 399.-396. g.p.m.ē.)
- Aerops II (Αεροπός Β΄, 396.-393. g.p.m.ē.) (Linkastidīts)
- Pausanijs (Παυσανίας, 393. g.p.m.ē.) (Linkastidīts)
- Aminta II (Αμύντας Β΄, 393.-392. g.p.m.ē.)
- Aminta III (Αμύντας Γ΄, 392.-369. g.p.m.ē.)
- Aleksandrs II (Αλέξανδρος Β΄, 369/368. g.p.m.ē.)
- Ptolemejs I (Πτολεμαίος Α΄, 368.-365. g.p.m.ē.) (nezināma izcelsme)
- Perdikass III (Περδίκκας Γ΄, 365.-359. g.p.m.ē.)
- Filips II (Φίλιππος Β', 359.-336. g.p.m.ē.)
- Aleksandrs III, Lielais (Αλέξανδρος Γ΄ ο Μέγας, 336.-323. g.p.m.ē.)
- Filips III (Φίλιππος Γ΄, 323.-317. g.p.m.ē.)
- Aleksandrs IV (Αλέξανδρος Δ', 316.-309. g.p.m.ē.)
|
|
|
Antipatrīdu dinastija:
- Kasandrs (Κάσσανδρος, 316.-298. g.p.m.ē.)
- Filips IV (Φίλιππος Δ΄, 298.-295. g.p.m.ē.)
- Antipatrs I (Αντίπατρος, 295.-294. g.p.m.ē.)
- Aleksandrs V (Αλέξανδρος Ε΄, 295. g.p.m.ē.)
|
|
|
bezdinastiju laiks
- Demetrijs I (Δημήτριος Α', 294.- 287. g.p.m.ē.)
- Pirrs I (Πύρρος Α', 287.-285. g.p.m.ē.)
- Lisimahs (Λυσίμαχος, 285.-281. g.p.m.ē.)
- Ptolemejs II (Πτολεμαίος Β', 280.-279. g.p.m.ē.)
- Meleagrs (Μελέαγρος, 279. g.p.m.ē.)
- Antipatrs II (Αντίπατρος Β΄, 279. g.p.m.ē.)
- Sosfens (Σωσθένης, 279.-278. g.p.m.ē.)
- anarhijas laiks: 278.-277. g.p.m.ē.
|
|
|
Antigonīdu dinastija:
- Antigons II (Αντίγονος Β΄, 277.-273. g.p.m.ē.)
- Pirrs I (Πύρρος Α', 273.-272. g.p.m.ē.)
- Antigons II (Αντίγονος Β΄, 272.-239. g.p.m.ē.)
- Demetrijs II (Δημήτριος Β΄, 239.-229. g.p.m.ē.)
- Antigons III (Αντίγονος Γ΄, 229.-221. g.p.m.ē.)
- Filips V (Φίλιππος Ε΄, 221.-179. g.p.m.ē.)
- Persejs (Περσέας, 179.-168. g.p.m.ē.)
|
|
Maķedonija (sengr. Μακεδονία - Makedonia) - polisa Hellādas ziemeļaustrumos VIII-II gs.p.m.ē. Pievienojot apkārtējās zemes, basileja Filipa II laikā (350. gados p.m.ē.) uzsāka aktīvu ekspansijas politiku. Aleksandra IV valdīšanas laikā (336.-323. g.p.m.ē.) Maķedonija pakļāva visu Hellādu, iekaroja Mazāziju, Ēģipti, Persiju, izveidojot sava laika lielāko valsti pasaulē. Pēc Aleksandra nāves lielvalsts saira, tās provincēm kļūstot par suverēnām valstīm, bet pašas Maķedonijas robežās palika vairs tikai Balkānu pussala, kurā sengrieķu polisas pamazām atbrīvojās no tās varas viena pēc otras. 168. g.p.m.ē. pēc trim kariem Maķedoniju iekaroja Senā Roma, sadalot to četrās vasaļvalstīs. 149. g.p.m.ē. kāds Andrisks (Ανδρίσκος) pasludināja sevi par Perseja dēlu Filipu, un kā Filips VI izraisīja maķedoniešu sacelšanos un ceturto Maķedonijas karu, pēc kura 148. g.p.m.ē. Maķedonija tika padarīta par Romas provinci.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 47. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
