Heraldiskā ķivere

Ķivere (fr. heaume, casque, an. helmet, vc. Helm, kr. шлем) – Heraldisko vairogu vainagojoša figūra, heraldikā ieviesusies XIII gs.

Heraldiskās ķiveres forma mainās līdzi laikam:

Poda ķivere (vc. Topfhelm) – senākā ķiveres forma, kas kopā XII gs. izplatītu bruņucepures tipu, Kalta no divām kopā sakniedētām sānu plāksnēm un plakanas augšdaļas. Balstījās tieši uz karavīra paura, tāpēc zem tās nācās valkāt mīkstu galvassegu, kas amortizēja saņemtos triecienus. Skatīties varēja pa šauru izgrieztu spraugu, kuru, tāpat kā deguna daļu, papildus sargāja apkalums, ko dažkārt izrotāja. Gaisa padevi visai skopi nodrošināja vaigu daļā izurbtie caurumi.
Kubla ķivere (vc. Kübelhelm) – XIV gs. ieviesusies bruņucepures forma, ko veidoja četras sakniedētas plāksnes, bet savienojuma kopforma augšdaļā bija koniska. Bruņucepures lejasdaļa bija pagarināta un daļēji balstījās uz pleciem, savukārt acu sprauga bija visas priekšējās daļas platumā.
Smailķivere (vc. Stechhelm) – XV gs. izplatīts bruņucepures tips, kas vairāk atbilda galvas formai. Parādījās komplektā ar plākšņu bruņām, plecu daļa bija pagarināta un sniedzās līdz krūšu bruņām, pie kurām tika piestiprināta, nodrošinot stabilitāti un veidojot kopā ar bruņām vienu veselumu. Šādas bruņas lielāko tiesu izmantoja turnīros, kur cīņa bija aizstāta ar divu jātnieku savstarpēju sadursmi pilonos auļos, ar pīķi cenšoties izsist viens otru no sedliem.

Navigācijas izvēlne