Abāsīdu dinastija

Abāsīdi – arābu kalifu dinastija (750-1258), nosaukta tās aizsācēja kalifa Abāsa (valda 750-754) vārdā t.s. Arābu kalifātā, atņemot varu Omeijādu dinastijai. Ievērojamākie dinastijas pārstāvji: Mansūrs (754-775), Harūns al Rašīds (786-809), Mamūns (813-833). Dinastijas laikā par kalifāta galvaspilsētu kļuva Bagdāde. 954. gadā dinastijas kalifi praktiski zaudēja politisko varu, būdami spiesti to atdot Persijas šahanšahiem Buīdiem.1258. gadā. pēc tam kad kalifs lepni atteicās atzīt Mongoļu impērijas hegemoniju, tā zemēs iebruka ilhanāta valdnieks Hulagu (mng. Хүлэгү : Hülegü, pers. ہلاکو‎, 1217-1265), un iekaroja tās.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981, 13. lpp.