Filistieši
Filistieši (angl. philistines, vāc. Philister, fr. philistins, kr. филистимляне) - viena no hellēņu izcelsmes t.s. jūras tautām, kas apdzīvoja Vidusjūras dienvidaustrumu piekrasti, t.s. Palestīnas dienvidaustrumu daļu laikā no XIII gs. līdz 604. g.p.m.ē. Piecu filistiešu polisu - Aškelonas, Ašdodas, Gatas, Gazas un Ekronas, - teritorija aizņēma piekrastes joslu no mūsdienu Telavivas līdz mūsdienu Ēģiptes robežai. Tehnoloģiski attīstītākā reģiona kultūra ap 1000. g.p.m.ē. Katru polisu pārvaldīja serens, kura varu ievērojami ierobežoja vecajo sapulce. Sākoties Izraēlas valsts ekspansijai reģionā, praktiski vienīgā pilsētvalstu grupa, kas ilgstoši pretojoties senebreju invāzijai, saglabāja suverenitāti. Pēc tam pastāvēja reģionu iekarojušo lielvalstu - Asīrijas un Ēģiptes vasaļvalstu statusā, līdz 604. g.p.m.ē. Babilonijas karaspēks iekaroja ēģiptiešu sabiedroto filistiešu teritoriju un lielāko daļu iedzīvotāju deportēja uz Mezopotāmiju.
