Enģelis

Enģelis (sgr. angelos - "vēstnesis", tulk. no senebr. malakh - "vēstnesis") - jūdaismā, kristietībā un islamā nemateriāla saprātīga augstāka būtne, ko radījis Dievs un kas kalpo par Dieva un cilvēku starpnieku.

• Jūdaismā enģeļi vissīkāk aprakstīti Kabalā, sakarība starp dažādiem enģeļiem un stihijām, planētām, Zodiaka zīmēm un zefirotām. Ir augstākie un zemākie enģeļi: augstākie enģeļi ir ķerubi, serafi un ofanimi, bet dažas jūdaisma sektas iedalīja tos gaismas un tumsas enģeļos. Enģeļi ne tikai nes cilvēkiem Dieva vēsti, bet var arī nest pie Viņa Troņa cilvēku lūgumus, tāpēc, ja cilvēks zina enģeļu vārdus un prot ar tiem sarunāties, viņš var panākt savu vēlmju piepildīšanos.
• Kristietībā mācība par enģeļiem balstās jūdaisma tradīcijā. Bez enģeļiem, ercenģeļiem, serafiem un ķerubiem IV gs. Baznīca atzina arī 5 citas enģeļu grupas, kas kopā veido enģeļu hierarhiju, enģeļu kori jeb debesu karapulku. Tradicionāli enģeļus attēlo kā mirdzošas, gaišas cilvēkveida būtnes ar spārniem. Sastopama doma par katra ticīgā sargenģeli, kas to sargā no ļaunā un mudina uz labu.
• Islamā mācība par enģeļiem balstās jūdaisma tradīcijā. Enģeļi (mala’ika) ir Dieva radītas bezdzimumu ēteriskas būtnes, kuras izpilda dažādus Dieva uzdevumus. Ja cilvēciskām būtnēm ir griba un to spēkos ir izdarīt izvēli eņģeļiem nav brīvas gribas, jo tie radīti ar vienīgo uzdevumu akli kalpot vienam Dievam - visaugstākajam Allāham. Par Eņģeļu izskatu Korānā ir teikts, ka tie ir ar "divkāršiem, trīskāršiem un vairāk spārniem". Galvenā to sūtība ir sludināt par Dieva esamību, jo eņģeļi atrodas pie Dieva troņa kā galvenie tā pavadoņi un sūtņi. Eņģeļi zina tikai to ko Dievs tiem uzskata par vajadzīgu atklāt un ne vairāk. Dievam vistuvinātākie eņģeļi ir Džibrails, Azrails, Israfils un Mihails. Eņģelis Džibrails ir pazīstams vēl kā ’’Atklāsmes Eņģelis’’, jo Dievs bija ar viņu personīgi kontaktējies un atklājis patiesību, kuru Džibrailam vajadzēja tālāk nodot pēdējam no pasaules praviešiem, Muhamedam. Džibrails kontaktējies arī ar Jēzus Kristus māti - Mirjamu jeb Mariju (tas esot bijis tieši viņš, kas paziņojis, ka viņa izraēļu tautai dzemdēs mesiju). Korānā šis Eņģelis tiek aprakstīts arī kā Svētais Gars (ruh), jo viņš var pārvietoties divās atšķirīgās pasaulēs un būt klātesošs, gan šeit, gan tur. Visu patiesi ticīgo aizstāvis ir eņģelis Mihails. Eņģeļa Israfila pienākumos ir pēdējās stundas vēsts sludināšana - tieši viņa taure pasludinās visu dzīvo nāvi, lai pēc tam pavēstītu visu "pareizo" augšāmcelšanos. Pastarā diena, kuru paslidinās Israfils būs gals visā kosmosā pastāvošajai kārtībai, jo kā Dievs radīja visumu, tā Viņš to arī reorganizēs. Pastarās dienas stunda nevienam nav zināma, pat ne Israfilam. To zina tikai Dievs. Ikvienu cilvēku visu dzīvi pavada divi eņģeļi. Viena eņģeļa pienākums ir fiksēt cilvēku labos darbus, otram jāpieraksta cilvēka sliktie darbi un jāfiksē nodarītie grēki. Saskaņā ar islama mācību, tas eņģelis, kurš fiksē cilvēku labos darbus, par katru labo darbu, ko cilvēks izdarījis, Dievam par to atkārto desmit reizes. Savukārt, tas kurš fiksē sliktos darbus, kavējas veselas septiņas stundas ziņot Dievam par to, jo cilvēks var pa šo laiku laboties un nožēlot savu rīcību. Pastarās tiesas dienā, kad ikvienam būs jāatbild par pastrādāto, tieši šie eņģeļi Dievam ziņos par attiecīgā cilvēka labajiem un sliktajiem darbiem, kaut Dievs par tiem jau zin pirms cilvēks tos paspēj izdarīt. Eņģeļu skaitu zina tikai Dievs un to izmēri var pārsniegt galaktiku izmērus. Saskaņa ar islamu, eksistē 3 veidu ar saprātu apveltītu būtņu (eņģeļi, džini un cilvēki).