Mazvācieši
No ''Vēsture''
Versija 2018. gada 7. janvāris, plkst. 14.34, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Mazvācieši (vc. die Kleindeutsch) – vācu valodas un kultūras telpai piederīgie amatnieki, veikalnieki, strādnieki, zemnieki u.c. vienkāršie ļaudis Krievijas impērijas Baltijas guberņās XVII-XIX gs., XIX gs. beigās saplūda ar vācbaltiešiem.
Skat. arī: Baltijas landesvērs, Vācbaltiešu izceļošana
Avoti un literatūra par šo tēmu
- Cerūzis R. Vācu faktors Latvijā (1918-1939). - LU Akadēmiskais apgads: Rīga, 2004. ISBN 978-9984-770-52-9
- Taube A. fon, Tomsons Ē. Vācbaltieši Latvijā un Igaunijā. // Svētdienas Rīts: Rīga, 1993. - 47 lpp.
- Fēgezaks Zigfrīds, fon. Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689-1887. - Vesta LK: Rīga, 2011. - 416 lpp. ISBN 9934813971
- Fēgezaks Zigfrīds, fon. Baltiešu gredzens. - Vesta-LK: Rīga, 2013., ISBN 9789934829680
- Feldmanis I. Vācu vēsturnieki par nacisma ietekmi Latvijas vāciešos // Latvijas Vēsture. - 1991. - Nr. 2. - 40.-46. lpp
- Lencs V. Bermonts un vācbaltieši 1919. gadā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1992. Nr.4., 91.-99. lpp.
- Stradiņš Jānis. Vācbaltieši, Rīga un Latvija. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.1., 191.-194. lpp.
- Butulis Ilgvars. Baltvācieši latviešu presē no 1930. līdz 1934. gadam. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1997. Nr.4., 108.-127. lpp.
- Dribins, L., Spārītis, O. Vācieši Latvijā. - LU Filozofijas un socioloģijas institūts. Etnisko pētījumu centrs. Rīga : [b. i.], 2000. 57.lpp. ISBN 9984543560
- Jānis Straubergs. Baltvācu izcelšanās. // Rīts, 06.01.1937.; Bez dabiska pamata. Turpat, 07.01.1937.; Pārtautotie latvieši. Turpat, 08.01.1937.; Turīgo latviešu ievilkšana vāciešos. Turpat, 09.01.1937.; Atlauzts zars. Turpat, 10.01.1937.
- Vācbaltieši Latvijā (1918–1941). / Sērija: Vēstures avoti augstskolai, VIII sējums / sast. Dr. hist. Inesis Feldmanis - Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds: Rīga, 2016., 246 lpp.
- Feldmanis Inesis. Ulmaņa autoritārās valdības antivāciskie pasākumi. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1993., Nr3. - 112.-121. lpp.
- 800 gadi. Mūsu kopējā Rīga. : vācbaltiešu autoru apcerējumi - Karla Širrena biedrība Līneburgā: Rīga, 2001.
- Eggers Alexander. Baltische Lebenserinnerungen. - E. Salzer: Heilbronn, 1926, 348 S.
- Aabrams V. “Mehr nurrige Gesicht”. Vier Gedichte in estni-schem Halbdeutsch. Aus einer karnevalesken Umbruchszeit. Magis-terarbeit Universität. - Tartu, 2007
- Bender R. Oskar Masing und die Geschichte des Deutschbalti-schen Wörterbuchs. Diss. Phil. - Tartu, 2009
- Bergengruen W. Schnaps und Sakuska. Baltisches Lese-buch. / Hrsg. N. Luise Hackelsberger. - München, 1992
- Eckardt J. Die baltischen Provinzen Russlands. Politische und culturgeschichtliche Aufsätze. - Leipzig, 1868
- Rozenberg Eduard von. Fūr Deutschtum und Fortschritt in Lettland. - Riga, 1928
- Андреева Н.С. Прибалтийские немцы и российская правительственная политика в начале ХХ века. - Мiръ: СПб., 2008. 312 с.
- Андреева Н.С. Кто такие «остзейцы»? // Вопросы истории. 2001. № 10. С. 173-175
- Андреева Н.С. «Остзейский вопрос» и Первая мировая война // Россия и Балтия: эпоха перемен (1914-1924). Москва, 2002. С. 26-47
Resursi internetā par šo tēmu
- Krēsliņš Jānis. Baltvācieši un Vācija. // Zinātņu akadēmijas vēstis. 2010., Nr.5./6. (.pdf)
- Zirnis E. Uz neatgriešanos. // gulags.lv
- Vācbaltu brīvprātīgo darba dienesta dalībnieki fotogrāfijās, 1930. gadi - zudusilatvija.lv
- 800 gadi : Mūsu kopējā Rīga (vācbaltiešu autoru apcerējumi) - Karla Širrena biedrība: Rīga, 2001 (.pdf)
- Mankusa Zanda. Svešinieki un savējie: baltvācieši Latvijā.
- Dribins Leo. Vāciešu un ebreju deportācija no Kurzemes un Vidzemes guberņām. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2015, Nr. 1(94)
- Baranovska Anastasija. Identitātes saglabāšanos ietekmējošo faktoru analīze vācbaltiešu biedrībās Vācijā, Latvijā un Igaunijā : maģistra darbs. – Latvijas Kultūras akadēmija: Rīga, 2016.
- Baltikum 010208_03 (.pdf)
- Wir harren des Tages! Lieder aus baltischer Not. - Ostland-Verlag: Charlottenburg, 1916
