Abāsīdu dinastija

Abāsīdi (العباسيون – al-‘abbāsījūn) – arābu kalīfu dinastija (750-1258), nosaukta tās aizsācēja Abāsa (valda 750-754) vārdā t.s. Arābu kalifātā, atņemot varu Omeijādu dinastijai. Ievērojamākie dinastijas pārstāvji: Mansūrs (754-775), Harūns al Rašīds (786-809), Mamūns (813-833). Dinastijas laikā par kalifāta galvaspilsētu kļuva Bagdāde. X gs. vidū gadā dinastija praktiski zaudēja politisko varu, būdami spiesti to atdot Buīdiem.1258. gadā. pēc tam kad kalifs lepni atteicās atzīt Mongoļu impērijas hegemoniju, tā zemēs iebruka ilhanāta valdnieks Hulagu (mng. Хүлэгү : Hülegü, 1217-1265), un iekaroja tās.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981, 13. lpp.