Rosbaha brīvkorpuss
Rosbaha brīvkorpuss (vc. Freikorps Roßbach) - vācu brīvkorpuss Baltijā Latvijas Neatkarības kara laikā (1918.-1919.), Rietumu brīvprātīgo armijas sastāvā. Komandieris leitnants Gerhards fon Rosbahs.
- kājnieku bataljons
- ložmetējnieku rota
- artilērijas pusbaterija
- sapieru kolonna
- bruņotais vads
un pāris aizmugures vienības, kopā 1400 vīri, 42 ložmetēji, 4 lielgabali.[1]
1918. gada rudenī no izformēta 175. artilērijas pulka vīriem Rosbahs savāca 180 brīvprātīgo, kuriem drīz pievienojās citu vienību pārstāvji, aizstāvēt poļu apdraudēto Austrumprūsijas robežu. 1919. gada 29. janvārī viņs ar savu mazo vienību aplenca poļu zemessardzes ieņemto Kulmzē pilsētu, kas cēla vienības popularitāti. Pēc tam brīvkorpuss tika iekļauts Pagaidu Reihsvērā kā 37. jēgeru bataljons, kas piedalījās vairākās operācijās Austrumprūsijā Pozenes un Dancigas aizsardzībai. Komandieris tika paaugstināts par leitnantu, taču atsacījās zvērēt "kauna karogam" - nomainīja pakāpju apzīmējumus un izvēlējās vienībai melnu karogu ar divām sudraba svītrām un sudraba "R". Pēc ziņas par Rīgas atbrīvošanu no lieliniekiem 1919. gada 4. jūlijā Rosbahs piedāvāja 35. divīzijas štābam pilnvarot viņu ar savu vienību pievienoties fon der Golcam. Tas tika atteikts, saņēmot pavēli doties ar vienību uz Pelplinu-Minstervaldi. 10. oktobrī brīvkorpuss (387 vīri) devās uz Marienverderi, taču no turienes tas devās ne uz rietumiem, bet uz ziemeļaustrumiem, uz Baltiju. Vienība tika izsludināta par dumpiniekiem, karaspēka daļām dota pavēle to apturēt, kas neizdevās - 30. oktobrī, nogājuši kājām gandrīz 1000 kilometru, brīvkorpuss (jau 960 vīri) ar mūziku un plīvojošiem karogiem pārgāja Vācijas robežu. Tauraģē pie pieminekļa, kas bija uzcelts par godu prūšu ģenerāļa Jorka un Krievijas imperatora 1812. gada līgumam, brīvkorpuss deva uzticības zvērestu Rietumkrievijas armijai. Ar Lietuvā rekvizētu vilciena sastāvu vienība 9. novembrī nonāca Mītavā (mūsd. Jelgava). Jau tajā pašā dienā brīvkorpuss devās uz Rīgu, kur 12. novembrī tika iesaistīts Bermontiādes kaujās Torņakalnā, sedzot sakautās Dzelzsdivīzijas atkāpšanos un būtībā izglābjot visu Rietumu armiju no tūlītējas sagrāves. Pēc tam vienība atkāpās uz Mītavu, kur piedalījās pilsētas aizstāvēšanas kaujās. Brīvkorpuss ar kaujām atkāpās uz Mēmeles (mūsd. Klaipēda) apvidu, 30. novembrī šķērsojot Lietuvas robežu, bet no turienes uz Austrumprūsiju, kur 1920. gada martā izklīda.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ LVVA, 3301. f., 1. apr., 6. l., 142.-144. lp.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 112.-113. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
- Bischoff J. Die letzte Front. Geschichte der Eisernen Division im Baltikum, 1919. - Berlin, 1935
- Arnolt Bronnen. Roßbach. - Berlin, 1930
Resursi internetā par šo tēmu
- Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu
- Izraksts no Jozefa Bišofa pavēles dzelzsdivīzijai par pāriešanu Latvijas Pagaidu valdības dienestā. 1919. gada 26. jūnijā, Rīgā
