Abāsīdu dinastija

Abāsīdi (العباسيون – al-‘abbāsījūn) – arābu kalīfu dinastija (750-1258), nosaukta tās aizsācēja Abāsa (valda 750-754) vārdā t.s. Arābu kalifātā, atņemot varu Omeijādu dinastijai.

• Abu al Abāss as-Safahs (750-754)
• Abū Džafars al-Mansurs (754-775)
• al-Mahdī (775-785)
• al-Hadī (785-786)
• Haruns (786-809)
• al-Amins (809-813)
• al-Mamuns (813-833)
• Ibrahims ibn al-Mahdī (Bagdādē 817-819)
• al-Mustasims (833-842)
• al-Vasiks (842-847)
• al-Mutavakils I (847-861)
• al-Mustansirs (861-862)
• al-Mustains (862-866)
• al-Mutazs (866-869)
• al-Muhtadī (869-870)
• al-Mutamids (870-892)
• al_Mutadīds (892-902)
• al_Muktafī (902-908)
• al-Muktadirs (908-932)
• al-Kahirs (932-934)
• al-Radi (934-940)
• al_Mutaki (940-944)
• al-Mustakfi (944-946)
• al-Muti (946-976)
• al-Tajī (976-991)
• al-Kadirs (991-1031)
• al-Kaims (1031-1075)
• al-Muktadi (1075-1094)
• al_Mustazhirs (1094-1118)
• al-Mustaršids (1118-1135)
• al-Rašids (1135-1136)
• al-Muktafī (1136-1160)
• al-Mustandžids (1160-1170)
• al-Mustadi (1170-1180)
• an-Nasirs (1180-1225)
• az-Zahirs (1225-1226)
• al-Mustansirs (1226-1242)
• al-Mustasims (1242-1258)

1258. gadā, pēc tam kad kalīfs atteicās atzīt Mongoļu impērijas hegemoniju, tā zemēs iebruka ilhanāta valdnieks Hulagu (mng. Хүлэгү - Hülegü, 1217-1265), un iekaroja tās, bet kalīfu nogalināja. Arābu kalifāts un dinastija beidza pastāvēt. Dzimtas atzars izveidoja kalifātu Ēģiptē, kur Abāsīdi valdīja līdz 1517. gadam.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981, 13. lpp.