Heptarhija

Heptarhijas laiks (Heptarchy, burt. "septiņvalstis", no sengr. ἑπτά - "septiņi", un ἀρχή - "vara", "valsts") - laika periods aptuveni no 500. gada līdz 850. gadam Britānijā, kad izveidojās "dāņu tiesas" teritorija. (šo apzīmējumu periodam ieviesa XII gs. hronists Hantingtonas Henrijs).

VI gs. sākumā Britānijā ieradās plašs ģermāņu cilšu - angļu, sakšu, jutu, - vilnis, kas atspieda ķeltus uz rietumiem un ziemeļiem, bet iekarotajā teritorijā izveidoja septiņas valstis:

• Veseksas karaliste (Kingdom of Wessex) - rietumsakšu valsts;
• Austrumangļu karaliste (Kingdom of the East Angles) austrumangļu valsts;
• Mersijas karaliste (Kingdom of Mercia vai Mierce) - mūsdienu Anglijas centrālā un rietumdaļa
• Kentas karaliste (Kingdom of Kent);
• Nortumbrijas karaliste (Kingdom of Northumbria);
• Saseksas karaliste (Kingdom of Sussex) - dienvidsakšu valsts;
• Eseksas karaliste (Kingdom of the East Seaxe) - austrumsakšu valsts.

IX gs. beigās Veseksas karalim Alfredam Lielajam (Alfred the Great, apt. 849.-899.) izdevās iekarot pārējās sakšu valstis, izveidojot vienu "Anglijas" karalisti Britānijas dienvidrietumos, kurā sāka valdīt Veseksu dinastija.