Rīgas garnizona pulks

No ''Vēsture''
Versija 2018. gada 5. novembris, plkst. 08.47, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Rīgas garnizona pulks (zv. Garnisonsregementet i Riga) – Zviedrijas armijas pulks 17. gs. sākumā, kā zviedru valsts galvenā mantziņa kavalērijas pulks, vēlāk – valsts kanclera pulks, kurš 1650. gadā ieguva nosaukumu "Livregementet till häst". 1686. gadā pulks tika pārveidots par kājnieku pulku, saņēma savu pēdējo nosaukumu un dislokācijas vietu. Komplektēts no Zviedru Vidzemes iedzīvotājiem.

Pulkā bija aptuveni 1000 vīru:

  • leibrota (Lifkompaniet), kuru komandēja pulkvežleitnants Georgs Johans Vrangelis (Georg Johan Wrangel);
  • majora Kārļa Fredrika Koja (Karl Fredrik Coyet) rota;
  • kapteiņa Arvīda Johana Kaulbarsa (Arvid Johan von Kaulbars) rota;
  • kapteiņa Gustava Fredrika Engelharta (Gustaf Fredrik von Engelhardt) rota;
  • kapteiņa Jakoba Kaulbarsa (Jakob von Kaulbars) rota;
  • kapteiņa Akes Ulfsparres (Ake Ulfsparre) rota;
  • kapteiņa Ludviga Snoilska (Ludvig Snoilsky) rota.

Pulks, atrodoties Livonijā, periodiski tika papildināts ar vietējiem vīriem. Līdz ar to Rīgas garnizona pulkā vairākums karavīru bija latvieši un igauņi, kuri tika vervēti gan pirms kara, gan īpaši intensīvi 1701., 1702. un 1704. gadā. Pārējie karavīri pulka sastāvā bija somi un vācbalti. Tieši no šī pulka visvairāk tika ņemti tulki – latviešu apakšvirsnieki un karavīri Vidzemes zviedru administrācijas vajadzībām muižu revīzijas un mērnieku darba nodrošināšanai.

1701. gadā pulks piedalījās Spilves kaujā pie Rīgas. 1702. gadā pulks izcīnīja smagu kauju pie Omuļiem (Hammelshof), kur zaudēja daudz vīru un karogu. Tajā pašā gadā Rīgas garnizona pulks nosūtīja Lēvenhaupta armijai gandrīz pusi sava sastāva kā papildinājumu (detachment), kuru pavēlēs dēvēja par Rīgas nodaļu. Vēlākos gados šādu papildinājumu sūtīšana karojošajai armijai bija ierasta lieta, un šīs vienības aktīvi piedalījās vietējās nozīmes kaujas operācijās. No 1709. gadā pulks piedalījās Rīgas aizstāvēšanā, kur arī kapitulēja.

Literatūra par šo tēmu

  • Kohs Jumītis Arnis. Zem Kārļa XII karogiem. Latviešu karavīri 18. gadsimta Zviedrijas armijā. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2016. ISBN 978-9934-0-5338-2
Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Rīgas_garnizona_pulks&oldid=69888"