Fašisms

Fašisms (it. fascismo, no lat. fascio - "saišķis, kūlis") - galēji labēja ideoloģija Itālijā XX gs. pirmajā pusē, kuras kodols ir valsts kā nacionālās konsolidācijas pamatstruktūras idealizācija. Cilvēka individuālā dzīve un brīvība iespējama tikai esot valsts struktūrā kā tās organiska sastāvdaļa. "Nekādas individuālās vērtības nevar pastāvēt ārpus valsts – šajā ziņā fašisms ir totalitārs, jo fašisma valsts ir visu vērtību sintēze, kas vada un attīsta tautas dzīvi (..) nācija nav vis rase, bet gan no vēstures nākoša grupa, t.i. vairākums, ko saliedē viena ideja, valstsgriba (..) ne nācija rada valsti, bet gan valsts rada nāciju, dodot tautai kopēju morālu vienotību un gribu, tātad optimālu pastāvēšanu" (Benito Musolini "Fašisma doktrīna", 1932).

Noliedza gan liberālismu ar tā akcentu uz cilvēka individuālismu, gan nacismu ar tā rasu teoriju, gan komunismu ar tā internacionālismu un šķiru teoriju. Nākot pie varas 1922. gadā, partija Cīņas savienība (Fascio di combattimento) īstenoja fašisma ideju ieviešanu dzīvē, realizējot diktatūru, vienpartijas sistēmu, masu mobilizāciju, oponentu apspiešanu, intensīvu propagandu. Centās nostiprināt valsts izpildvaru, mazināt likumdošanas varu, kā arī ierobežojot politisko daudzveidību (likvidēja parlamentārismu, aizliedza citu politisko partiju darbību). Saimnieciskajā dzīvē pakļāva privātuzņēmumus valsts kontrolei un plāniem.

Ideoloģiski visai tuvas fašismam bija dažādi politiski strāvojumi arī citur, sākot no integrālnacionālistiem Francijā, nacionālsindikālistiem Spānijā, un beidzot ar Baltijas valstu autoritārajiem režīmiem Austrumeiropā.