Pēda
Pēda (an. foot, vc. Fuß, kr. ступня, стопа, фут) - sena garuma mērvienība, kam par pamatu ņemta cilvēka pēda (aptuveni 30 cm). Pēdas garums plaši variēja, atkarībā no laika un vietas, taču par pamatu Eiropas zemēs kalpoja t.s. Atikas pēda (sgr. ποῦς, pūs) ≈ 296 mm, no kuras atvasināta romiešu pēda (lat. pes = 29,57 cm).
Krievijas impērijā, pakāpeniski ieviešot imperatora Pāvila I ukazu par vienotas mērvienību sistēmas izveidošanu (Указ об учреждении повсеместно в Российской империи верных весов, питейных и хлебных мер), arī pēda (kr. след) tika pielīdzināta t.s. angļu pēdai (vc. Englischer Fuß, kr. английский фут) = 30,48 cm (12 collas, 1/7 no ass). 1807. gadā garumu mērvienību standartus apstiprināja imperators Aleksandrs I un to paraugus izsūtīja ieviešanai guberņās. Kā garuma mērvienība lietota līdz 1918. gada 14. septembrim, kad šo mērvienību pārstāja lietot jaunajos mērījumos (1924. gadā to pārstāja lietot vispār). Latvijas teritorijā kā mērvienība lietota līdz 1924. gadam, kad tika ieviesta metrisko mēru un svaru sistēma.
- Francijas karaliskā pēda: 1 pēda (1 pied = 32,4839 cm), kas tika iedalīta 12 collās (1 pouce = 2,707 cm), bet tās sadalītas līnijās (1 ligne = 2,26 mm).
Literatūra par šo tēmu
- Пилецкий А. Мерило древнерусского зодчего. // Наука и жизнь. 1980. № 11
- Пилецкий А. Системы величин, мер и пропорций в древнерусской архитектуре. // Архитектура СССР. 1980. № 10
- Петрушевскій Ѳ.И. Общая метрологія. Часть I. - в типографіи Эдуарда Праца: Спб., 1849
