Kolbērs Žans Batists
Žans Batists Kolbērs (Jean-Baptiste Colbert, marquis de Seignelay, 1619.-1683.) - Senelē marķīzs, ekonomists un Francijas karalistes finanšu ministrs (1665.-1683.).
Dzimis 1619. g. 29. augustā Reimsā, apģērbu tirgotāja ģimenē. Sasniedzis 21 gadu vecumu, pateicoties sava tēva sakariem politiskajās aprindās, kļuva par armijas inspektoru. Tas bija pamats viņa tālākajai karjerai, kas izrādījās visai veiksmīga, līdz 1665. gadā viņš kļuva par Francijas karalistes Galveno finanšu kontrolieri (postenis, adekvāts mūsdienu ekonomikas ministra postenim), kur nopietni pievērsās valsts ekonomikas reformēšanai:
- Striktas, sistemātiskas plānošanas ieviešana galvenajās saimniecības jomās — komercdarbībā, finansēs, nodokļu politikā u.c. Izveidoja valsts kasi, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem bija pelnīt naudu, to aizdodot, t.i. izsniedzot kredītus.
- Ieviesa valsts kontrolētas manufaktūras, tirdzniecības u.c. uzņēmumus, kuru darbību pakļāva visiem vienlīdz obligātiem noteikumiem (noteica visu ražojamo preču standartus, piemēram, audumu krāsu, baķa platumu un garumu utt.).
- Koloniāltirdzniecībā tika nodibinātas vairākas kompānijas, kuras specializējās pēc reģionālā principa. Tā, atsevišķas tirdzniecības kompānijas veica operācijas Ziemeļeiropā, Vidusjūrā, Vidējos Austrumos, Indijā u.c.
- Ostu attīstība un kuģubūve (Kolbērs: "Vajadzīgo produktu apjoms pasaulē ir ierobežots un valsts labklājība ir atkarīga no tā, cik lielā apjomā šos produktus iespējams importēt"). Tika izveidotas liela tirdzniecības un spēcīga karaflote, jo bez tā nebija iespējams konkurēt ar Anglijas, Nīderlandes un Spānijas jūras spēkiem. Ar fortiem un bastioniem tika nostiprinātas lielākās ostas — Bresta, Havra, Kalē, Dinkerka, Tulona u.c.
- Lauksaimniecības politiku valsts iekšienē faktiski tika atstāta novārtā.
Vēsturiski Kolbēra ekonomiskā politika tiek apzīmēta kā "kolbertisms". Dažreiz šo politiku raksturo arī kā "dirižisma" un "merkantīlisma" apvienojumu, kā pamatā ir plaša koloniālā tirdzniecība un valdības kontrolēta ražošana. Pateicoties lielā mērā tieši Kolbēra darbībai XVII gadsimts bija Francijas labklājības, varenības un starptautiskā prestiža augstākais punkts. Daudzus Kolbēra ekonomisko reformu elementus pārņēma arī citas valstis. Lai gan merkantīlisma ideoloģija drīz vien izrādījās ekonomiskās politikas strupceļš, konkrētajā vēsturiskajā Francijas un pārējās Eiropas attīstības posmā tā nospēlēja izcilu lomu. Arī daudzi Kolbēra veikto reformu un jaunievedumu elementi, kā valsts sabalansētas attīstības plānošana, prognozēšana, nodokļu politika u.c., gana veiksmīgi funkcionē arī mūsdienās.
Miris 1683. g. 6. septembrī, Parīzē.
Literatūra par šo tēmu
- Clément. Histoire de Colbert et de son administration. - Paris, 1874
- Jourbleau. Etude sur Colbert. - Paris, 1856
- Neymarck. Colbert et son temps. - Paris, 1877
- Dussièux. Étude biographique sur Colbert. - Paris, 1886
- De Cosnac. Mazarin et Colbert. - Paris, 1892
- Pigeonneau. La Politique coloniale de Colbert. / Annales de l'École des sciences politiques. 1866
- Pauliat. La politique coloniale de l’ancien régime. - Paris, 1887
- Farnam. Die innere franz. Gewerbepolitik von Colbert bis Turgot. - Leipzig, 1879
