Koga
Koga (no lejasvācu Kogge; an. cog, vc. Kogge, fr. cogue, kr. когг, ког) – plakandibena buru kuģa tips ar nocietinātām paaugstinātām platformām kuģa aizmugurē un priekšgalā, dominējošs Ziemeļeiropas jūrās laikā no 12. līdz 15. gs. Pirmo reizi avotos pieminēts 948. gadā, senākie atradumi nāk no Frīzlandes un Jutlandes piekrastes. Savu lielāko izplatību guva Hanzas savienības pilsētu flotēs: plakanais dibens ļāva ērti iebraukt arī mazās upēs vai pat piestāt piekrastes pludmalē – bēguma laikā izkraut un iekraut preces, bet paisuma brīdī doties ceļā.
Raksturīgs taisns ķīlis un viens masts (gandrīz ķīļa garumā) ar kvadrātveida grotburu (līdz 200 m2). Kuģa izmēri nebija konstanti: garums 10-25 m, platums - 3-8 m (kopējās proporcijas 3:1). Ozolkoka borti veidoti klinkera (pārlaidu) tehnikā. Sākotnēji kursu ieturēja ar sānos stiprināma stūres aira palīdzību, kopš 13. gs. otrās puses izmantoja aizmugurē liekamu stūri, kuru vadīja ar rumpeli. Iegrime līdz 3 m, kravnesība līdz 150 t. Kuģa apkalpē bija 10-20 jūrnieku, tas varēja attīstīt ātrumu 3,5 mezgli pie 6 mezglu vēja.
Literatūra par šo tēmu
- Crumlin-Pedersen O. To be or not to be a cog: the Bremen Cog in perspective // The International Journal of Nautical Archaeology 2000, vol. 29, Nr.2, p. 230-246
- Hoffmann G., Hoffmann P. Sailing the Bremen Cog // International Journal of Nautical Archaeology 2009, vol. 38, Nr. 2, p. 281–296.
- Smith J. R. Hanseatic Cogs and Baltic Trade: Interrelations between Trade Technology and Ecology // Anthropology Department Theses and Dissertations. Lincoln, 2010. http://digitalcommons.unl.edu/anthrotheses/4
- Ellmers D. The History of the Cog as a Ship Type / The Hansa Cog of 1380. Bremerhaven: Förderverein Deutches Schiffahrtsmuseum, 1985, pp. 60-68.
- Lahn W. Die Kogge von Bremen. Band I: Bauteile und Bauablauf. Schriften des Deutches Schiffahrtsmuseum 30. Hamburg, 1992.
