Rasisms
Rasisms – uzskats, ka cilvēku rases atšķiras ne tikai ar ārējām anatomiskām pazīmēm, bet arī ar spēju sasniegt civilizētības pakāpi, kultūru un intelektuālo līmeni, t.i. vienas rases jau no dabas esot bioloģiski pārākas, labākas par citām.
Uzskats, vēlāk pamatots arī ar teoriju, radies XVIII gs. līdz ar koloniālisma uzplaukumu un pirmajiem aizsākumiem cilvēces klasifikācijā. „Rasisms” Eiropas diskursīvajās praksēs parādās XX gadsimta sākumā, taču historiogrāfijā atšķiras viedokļi par jēdziena rašanos: piemēram, britu pētnieki uzskata, ka tas pirmoreiz lietots britu periodikā jau 19. gs. sākumā, savukārt franču pētnieku vidū dominē viedoklis, ka publiskajā sfērā termins pirmoreiz parādījies tikai ap 1902. gadu Alfreda Dreifūsa prāvas sakarā. Dažādās nozarēs – jurisprudencē (starptautiskās konvencijas, nacionālā likumdošana), politoloģijā, antropoloģijā, sociālajās zinātnēs, vēstures zinātnē, - ir savi pieņēmumi un akcenti, kuros rasisms var tikt aplūkots. Rasisms saistās ar daudziem saturā līdzīgiem jēdzieniem (ksenofobija, supermasisms, antisemītisms, nacionālisms u. c.), kurus vieno dalījums "mēs/svešie" un kas bieži pārklājas tik ļoti, ka tikai speciālisti spēj tipoloģizēt sastapto fenomenu. 20. gs. virknē valstu – Vācijā, Itālijā, Dienvidāfrikas republikā – rasisms kļuva arī par oficiālo valsts ideoloģiju.
19. gadsimtā parādījās jauna zinātne, ko mūsdienās pazīstam kā antropoloģiju, kas veidojās, saplūstot fiziskajai antropoloģijai un etnogrāfijai. Fiziskā antropoloģija pieņēma rasu atšķirības konceptu, jo nebija iespējams to noliegt (bija acīmredzami, ka melnādaini cilvēki kaut vai ar savu ādas krāsu atšķīrās no eiropeīdiem). Šis koncepts ieguva rasistisku nokrāsu, kad to saistīja ar evolūcijas teoriju. Ar zinātni nesaistīti, taču aktīvi publicisti šīs teorijas izmantoja, atvasinot rasismu kā ideoloģiju. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā bija radušies vairāki rasisma koncepti. Varam runāt, piemēram, par Žozefu Arturu de Gobino ("Apcerējums par rasu nevienlīdzību", 1853), kuru daudzi uzskata par mūsdienu rasu teorijas pamatlicēju, par vācu komponista Riharda Vāgnera vai Ferensa Lista rasistiskajiem uzskatiem vai arī par Hjūstona Stjuarta Čemberlena ("19. gadsimta pamati", 1899) idejām, kurās mēģināts nopamatot "āriešu rases" radošo spēku, citu rasu nepilnvērtību, ebrejus parādīt kā sabiedrības ārdītājspēku utt.
20. gs. 70.-80. gados Rietumos var runāt par divu neorasisma veidu parādīšanos:
- Institucionālais rasisms – lai arī afroamerikāņu tiesību aizstāvji ASV panāca pilnīgu rasu segregācijas atcelšanu juridiskā līmenī, tomēr segregācija saglabājās sadzīvē. To skaidro ar teoriju, ka rasisms var pastāvēt institucionālā līmenī, proti, rasismam ir institucionālais pamats – tas ir raksturīgs valsts struktūrelements, lai arī paši rasisma aktori jeb realizētāji sevi par rasistiem neuzskata. Faktiski struktūras darbojas autonomi no aktoriem: institūcijas rada sev patstāvīgus likumus, kas darbojas neatkarīgi no cilvēku gribas. Šodien akadēmiskajā vidē šie momenti vairāk netiek akcentēti, uzskatot tos par aizgājušā laika strukturālisma blakni.
- Kultūrrasisms – pamato rasu nevienlīdzību ar kulturālām atšķirībām, piemēram, melnādainie nav spējīgi integrēties balto cilvēku sabiedrībā un pieņemt kultūras vērtības nevis tāpēc, ka viņi ir melnādaini, bet gan tādēļ, ka pieder pie citas kultūras – atšķirīgām vērtībām, dzīvesveida. Mūsdienās kultūrrasismu uzskata par vienu no izplatītākajiem rasisma veidiem. Dažādās historiogrāfiskajās tradīcijās šis koncepts dēvēts atšķirīgi, piemēram, Amerikā to sauc par simbolisko rasismu, Apvienotajā Karalistē – neorasismu, Francijā – diferencējošo rasismu. PSRS kultūrrasisms izpaudās etnicitātes formā (pasē ierakstīta cilvēka tautība, ko nekādi nevarēja mainīt u.tml.), un etnorasisms jeb šovinisms arī mūsdienās ir visizplatītākā rasisma forma postpadomju sfērā.
Literatūra par šo tēmu
- MacMaster N. Racism in Europe: 1870–2000. - Palgrave: London, 2001.
- Perry M., Schweitzer F. M. Antisemitism: Myth and Hate from Antiquity to the Present. - Palgrave: New York, 2011.
- Marx A. W. Faith in Nation: Exclusionary Origins of Nationalism. - Oxford University Press: Oxford, 2003.
- Jackson J. P., Weidman N. M. Race, Racism, and Science: Social Impact and Interaction. - ABC-CLIO: SantaBarbara, 2004.
- Geulen C. Geschichte des Rassismus. - C.H. Beck: München, 2007.
