Indulgence

Indulgence (lat. indulgentia - "žēlastība"; an. indulgence, kr. индульгенция) - Eiropas kristietībā viduslaikos sākotnēji pastrādāto un pat vēl nepastrādāto grēku atlaišana par īpašiem nopelniem ticības labā.

Romas katoļu baznīcā vēlajos viduslaikos indulgences sāka piešķirt par naudas ziedojumu Baznīcai labdarības mērķiem (bija izstrādāts pat cenrādis, par kādu summu atlaiž kādus grēkus un uz cik ilgu laiku). Tā kā indulgenču sistēma bija viens no neapmierinātības iemesliem, kas inspirēja Reformāciju, Romas katoļu baznīca 1567. gadā atteicās no indulgenču tirdzniecības prakses.

Pareizticībā indulgenču jeb "piedošanas rakstu" (συγχωροχάρτιον - sinhorohartion; синхорохартион) jeb afesisu (афесис = "atbrīvošana, atlaišana") izsniegšana pastāvēja kopš Bizantijas impērija]]s laikiem. Prekse nebija reglamentēta līdz 1727. gada Konstantinopoles koncilam, kad grēku atlaižu tirgošanu par naudu nostiprināja juridiski.