Autonomā padomju sociālistiskā republika
Autonomā padomju sociālistiskā republika, APSR (kr. Автономная советская социалистическая республика, ССР) - autonomijas forma, administratīvi teritoriāla vienība PSRS kādas no PSR sastāvā. Tika izveidotas lielāko administratīvi teritoriālo vienību teritorijā, lai juridiski garantētu deklarētās tautu pašnoteikšanās tiesības mazākumtautību blīvi apdzīvotā apvidū, kas bija pārāk nenozīmīgs, lai tajā izveidotu PSR. Atšķīrās no lielākās administratīvi teritoriālās vienības ar iedzīvotāju nacionālo sastāvu un dažiem īpaši vietējās kultūras atbalstam pieņemtiem likumdošanas aktiem. Katrai APSR bija sava konstitūcija, likumdevēja institūcija (Augstākā padome) un valdība (Ministru padome), kas bija pakļautas PSR pārvaldei. APSR nebija juridisku tiesību izstāties no PSRS. 1980. gados PSRS teritorijā pastāvēja 20 APSR: Krievijas PFSR - Baškīrijas APSR, Burjatijas APSR, Čečenijas-Ingušijas APSR, Čuvašijas APSR, Dagestānas APSR, Jakutijas APSR]], Kabardijas-Balkārijas APSR, Kalmikijas APSR, Karēlijas APSR, Komi APSR, Mari APSR, Mordvijas APSR, Tatārijas APSR, Tuvas APSR, Udmurtijas APSR, Ziemeļosetijas APSR; Gruzijas PSR - Abhāzijas APSR, Adžārijas APSR; Azerbaidžānas PSR - Nahičevanas APSR; Uzbekijas PSR - Karakalpakijas APSR. 1990. gados lielākā daļa APSR mainīja savu statusu, pasludinot sevi par "suverēnām republikām Krievijas sastāvā" (республика в составе Российской Федерации). Savukārt tajās APSR, kuras atradās no PSRS izstājušos valstu teritorijās, to autonomijas statuss vai nu tika likvidēts (piemēram, Adžārija Gruzijā), vai tās ar ieročiem rokās panāca de facto neatkarību, t.i. juridiski neatzīto valstu statusu (piemēram, Abhāzija Gruzijā).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 72. lpp.
